Dzelzceļa projektā “Rail Baltica” līdz šim ir saprojektēts vairāk, nekā ir līdzekļu, šorīt Latvijas Radio sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka amatā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” jautājumos ieceltā līdzšinējā satiksmes ministra Ata Švinkas (P) padomniece Kristīne Pudiste.
Viņa norādīja, ka iepriekš, visticamāk, nav bijusi skaidrība par to, ka jāiekļaujas tajos līdzekļos, kas bija piešķirti.
Pēc Pudistes teiktā, projektā izaicinājumu ir daudz, kā arī viņa uzsvēra, ka projekta īstenotājiem jābūt fiskāli atbildīgiem pret piešķirtajiem līdzekļiem.
Pudiste atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs pie jaunu līdzekļu piesaistes, izvērtējot arī publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānisma iespējas.
LETA jau ziņoja, ka šogad 19.augustā SM valsts sekretāra vietnieka amatu “Rail Baltica” jautājumos atstāja Kristīne Malnača, bet Pudiste amatā iecelta 22.septembrī.
Atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
