Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina “Swedbank” apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā, portālu informēja “Swedbank” pārstrāvis Jānis Krops.
Viņš atklāja, ka uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā neparedzētiem gadījumiem jeb tā saucamais “drošības spilvens” ir 20 % “Swedbank” klientu. Aktīvākie krājēji ir Rīgā un Vidzemē (22 %), kam seko Latgale un Sēlija, kur drošības spilvenu sev ir sarūpējuši 18 % cilvēku, bet Zemgalē un Kurzemē – 17 % cilvēku.
Lielākai daļai cilvēku, kuri ir veikuši vai veic uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, šī nauda atrodas kontā un netiek ieguldīta. Tikai 11 % no šiem krājējiem izmanto kādu no bankā pieejamiem investīciju risinājumiem, piemēram, ieguldījumu fondus vai uzkrājošo apdrošināšanu. Vēl aptuveni piektdaļa cilvēku (22 %) iegulda daļu ienākumu pensijas 3. līmenī, rūpējoties par savām vecumdienām.
Ļoti neliela Latvijas sabiedrības daļa – tikai 3 % cilvēku – ir sakrājuši drošības spilvenu trīs algu apmērā un vienlaikus izmanto arī investīciju risinājumus, ļaujot brīvajiem līdzekļiem strādāt finanšu tirgos.
“Analizējot to cilvēku daļu, kuri neveido nekādus uzkrājumus (46 % no visiem), redzams, ka pamatā tie ir nelielu ienākumu saņēmēji – 61 % cilvēku ikmēneša ienākumi ir līdz 700 eiro, bet 28 % cilvēku ikmēneša ienākumi ir no 700 līdz 1500 eiro. Rīgā un Vidzemē ir salīdzinoši mazāk cilvēku, kuriem nav nekādu uzkrājumu (45 %), bet lielākais “nekrājēju” īpastvars ir Latgalē – 53 %,” situāciju ieskicē J. Krops.
“Finanšu drošībai ir ļoti svarīgi regulāri atlicināt kaut nelielu summu uzkrājumam. Diemžēl to pagaidām dara tikai daļa sabiedrības, un liela daļa cilvēku joprojām dzīvo no algas līdz algai. Apņēmība sākt krāt un arī vienkārši soļi ceļā uz uzkrājumu palīdz ielikt pamatus drošākai finanšu nākotnei. Lai palīdzētu pakāpeniski veidot šo ieradumu, var, piemēram, izmantot kartes maksājumu noapaļošanas funkciju, kas ikdienā palīdz sakrāt nemanāmi, bet gada laikā uzkrājums var jau veidot vairākus simtus eiro,” norāda Karīna Rokjāne, “Swedbank” uzkrājumu produktu līnijas vadītāja.
