Šodien Bauskas pilī no plkst.11.30 līdz 18 SIA “Artišoks” rīkos konferenci par topinambūru.
SIA “Artišoks” izpilddirektors Erlens Jansons aģentūrai LETA pastāstīja, ka konferences gaitā plānots kopīgs topinambūru izmēģinājuma lauka apmeklējums ar autobusu, Krievijas topinambūru asociācijas priekšsēdētāja, Starptautiskās Dabīgu produktu un biotehnoloģiju akadēmijas akadēmiķa Nikolaja Kočņeva uzstāšanās, ēdienu un produktu degustācija, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un bioloģijas institūta vadošā pētnieka Alekseja Daņiļeviča uzstāšanās un citas aktivitātes. Dārzeni ar eksotisko nosaukumu pirms tūkstoš gadiem atklāja senās indiāņu ciltis. Kā norādīja Jansons, senas tautas receptes vēsta, ka topinambūru izmanto vairāk nekā 20 slimību ārstēšanā. Smaržīgā, spēcīgā sakne palīdzot, piemēram, sirds slimību, gastrīta, aizcietējuma, saaukstēšanās slimību, darbaspēju zuduma gadījumā un ādas veselīguma uzlabošanai, klāstīja Jansons. Eiropieši pirmo reizi topinambūru ieraudzīja 1586.gadā, kad tika dibināta Virdžīnijas kolonija. Pirmā plašākā eiropiešu iepazīstināšana ar šo kultūraugu notika traģiskos apstākļos, tā bija saistīta ar Kanādas piekrastes atklāšanu un apdzīvošanu. Lielā sausuma dēļ 1612.gadā sākās bads, un tikai topinambūra saknes, kas pēc savas uzturvērtības ir līdzīgas kartupeļiem, izglāba ieceļotāju dzīvību. Francijā topinambūru ieveda franču jūrnieki pēc 1605.gada ekspedīcijas uz Leskarbo. Nosaukumu “topinambūrs” šis dārzenis ieguva no indiāņu cilts nosaukuma “Tupinamba”. Pateicoties savām garšas un ārstnieciskajām īpašībām, šis sakņaugs ļoti ātri izplatījās visā Eiropā. Baltijā topinambūrs tika ievests no Vācijas. Topinambūra bioloģiski aktīvo vielu saturs padara šo augu perspektīvu izmantošanai diētisku pārtikas produktu ražošanā, kā izejvielu augstvērtīgu medikamentu iegūšanā, gan arī lopbarībā, atzīmēja Jansons.
