Publicēts saīsināti
Pērn mūsu dižbrūkleņu laukos «kūdras tuksnesī» bija nedaudz vairāk par 3000 talcinieku – lasītāju sev un savai ģimenei. Par viņiem esam ļoti priecīgi. Mums visi talcinieki ir mīļi – gan paši mazākie, gan seniori, arī palīgi no Neredzīgo biedrības un skolu un slimnīcu kolektīvi.
VID draudi
Šogad dārznieki ir satraukušies par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) draudiem talciniekiem par nenoformētiem darba līgumiem. Mēs pārliecinājāmies, ka tie nav attiecināmi uz palīgiem, kas strādā tikai dažas stundas dienā. VID inspektoriem ir atkārtoti jāfotografē vismaz 2 – 3 reizes dienā, lai pierādītu, ka strādāts pilnu darba dienu. Talcinieki, pilsētnieki, parasti strādā oficiāli reģistrētu darbu, par ko inspektori var pārliecināties datu bāzē.
Ir dzirdētas baumas par visai nekrietniem VID inspektoru uzbrukumiem, pārbaudot pat talcinieku radniecības pakāpi. Es uzskatu, ka viņi rupji pārkāpj Latvijas parakstīto starpvalstu vienošanos «Par bioloģisko daudzveidību». Tās 8. pantā ir teikts: «Saskaņā ar savu valstisko jurisdikciju respektēs, saudzēs un saglabās pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu uzkrātās zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī veicinās to plašāku pielietošanu. Atzīs un iesaistīs šo zināšanu, jauninājumu un prakses turētājus šo zināšanu pielietošanā, sekmēs šādu zināšanu, jauninājumu un pieeju izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali.»
Tradīcija laukos
Vēsturē aprakstīta brīvo latviešu zemnieku talku veida palīdzība. Tās tika atļautas visās valsts iekārtās kopš 13. gs. Pat padomijā mēs, studenti, braucām ražas talkās, nesaņemot nekādu algu. Šķiet, ka pašreizējā partokrātija kopš 1995. gada izvērš sistemātisku cīņu pret pašas vadītās valsts pamatiedzīvotājiem laukos, un ar nedabiski augstiem nodokļiem, lielākiem nekā ES, viņi cer iznīcināt seno labdarību un svētkus laukos – talkas. Šo darbības veidu izsmeļošu tulkojumu angļu valodā pat neatrast, to tulko gan kā «izpalīdzēšana», gan kā «palīdzība» vai «kopīga darbība».
Daži avīžnieki, jaunie teorētiķi, par atļauto talku sauc vienīgi netīrumu savākšanu pēc «Ļeņina baļķa» parauga, laucinieku talkas pielīdzinot padomju tradīcijām.
Aizliegšana – no padomju gadiem
Tautas svētku aizliegšana jau notika padomijas gados. Vietējie komunisti aizliedza Jāņus, kad pilsētu strādnieki brauca pie saviem talku organizētājiem kopīgi svinēt vasaras saulgriežus. Patlaban kādi nejēgas no VID virsotnēm cenšas parādīt savu pārcentību, apspiežot ar sodiem tikpat senus tautas svētkus – talkas, sevišķi augļu dārzos.
Daudzās tautās ir senas zinības, ka, lasot augļus ar rokām, domu enerģija strukturē ūdens molekulas, kuras nes līdzi savu atveseļošanas enerģiju un dzīvesprieku. Esmu lasījis pētījumu, ka viszemākā mirstība ir tautās, kur ir lielākas un vairāku paaudžu ģimeņu tradīcijas.
Mūsu ogu lasīšanas talcinieku iepirkto ogu naudiņa nonāk saimniecības kasē. Vēlāk to apliks ar nodokļiem, jo tā visa tiks izmantota saimniecības attīstībai. «Purvu bridējus» nedz šī valsts, nedz ES vēl neatbalsta.
Vēl neviena ģimene, lasot ogas sev nepilnu dienu, nav sasniegusi ieņēmumu normu – Ls 2000, kas būtu jādeklarē kā apliekamais ieņēmums.
Ar dubultu nodokli
Daudzi Latvijas valsts atjaunošanas laiku likumi jau aizmirsti, piemēram, kopš 1991. gada bija likums, ka ar apgrozījuma nodokli netiek aplikti pakalpojumi lauksaimniecisko darbu veikšanā. Tāpat apgrozījuma nodokļa nav, ja juridiskā persona saviem darbiniekiem, citiem pakalpojumu sniedzējiem nodod bez maksas lauku ražu vai to maina pret pakalpojumu. Korektā apgrozības likuma vietā tika radīts pievienotās vērtības nodoklis, kas daudzās ES valstīs lauksaimniekiem ir 0 procentu, bet Latvijā – 21 procents.
Laukos raža nav tikai šī gada darba un resursu ieguldījums, ko grāmatvedībā var atskaitīt no PVN kā izdevumus, tas ir daudzu iepriekšējo gadu darbu rezultāts. Tādējādi zemnieki ar PVN Latvijā tiek aplikti dubultīgi, pat par iepriekšējās paaudzes ieguldījumu, piemēram, meliorāciju.
Patlaban lauku saimniecības saņem maksu par ražu pēc daudziem mēnešiem, bet valsts iestāde «Latvenergo» pieprasa samaksu ik mēnesi līdz 20. datumam, pēc tam par katru dienu (!) aprēķina soda naudu.
Iespējams, ka vienīgi no ES topošās direktīvas par mazo un vidējo uzņēmumu saglabāšanu un attīstīšanu mēs varēsim sagaidīt reālu atbalstu arī Latvijā.
Man šķiet, ka zemniekiem laiks publiski pateikt savu viedokli, jo visas pazīmes rāda, ka šeit varētu tikt realizēts Krievijas KGB slepenais dokuments (atrasts un publicēts «LA» 1992. g.) par Latvijas lauku, tautas dzīvā balsta, iznīcināšanu kā atriebību par PSRS sabrukumu.
