«Ātri aizritēja pirmā nakts, ko pie Baltijas jūras teltī pavadīju pilnīgi viens. Bija noiets 91 kilometrs. Iepriekšējā vakarā dažus kilometrus aiz Užavas, tuvojoties Ventspilij, atradu pasakainu vientuļu kāpu. Tajā nolēmu pārlaist pārgājiena trešo nakti. Pludmalē uzgāju koka baļķi, ko izmantoju galdiņa vietā, apēdu visus ēdiena krājumus un pēc saules iegrimšanas jūrā jau saldi gulēju,» tā par vasaras lielāko piedzīvojumu stāsta 21 gadu vecais Artūrs Rubins, Bauskas Valsts ģimnāzijas absolvents.
Kolkas rags kā Everests
Sākotnēji jaunietis pārgājienā no Liepājas līdz Kolkai gar jūras krastu devās ar māsām Eniju un Elīnu. Otrajā dienā Pāvilostā, nogājusi 40 kilometrus izstājās Elīna, bet trešajā dienā pirms Užavas pēc 70 nostaigātiem kilometriem, brāli atstāja Enija.
Tālāk Artūrs gāja viens – pieturvietas un dienā noietos kilometrus regulēja pats, tāpēc drosmīgi izlēma ceļojumu beigt dienu ātrāk. Lai piecās dienās veiktu gandrīz 200 kilometru, ceturtajā viņš nogāja 60 kilometrus, bet pēdējā dienā, sasniedzot savu mazo Everestu jeb Kolkas ragu, tika pievārēti vēl 44 kilometri.
Rūdīti pārgājienu cienītāji pirms šī piedzīvojuma Artūru esot brīdinājuši: «Labi, ja var noiet 30 kilometrus dienā, bet 40 ir maksimums.» Puisis šiem likumiem nepadevās. Finišā piedzīvotais emocionālais pacēlums kopā ar nogurumu, kāju un muguras sāpēm viņam ļāva atcerēties katru pārbristo upi, neskarto dabu ar stāvkrastu, bangojošo jūru, skaistos saulrietus un pa ceļam sastaptos cilvēkus. Tomēr vissvarīgākā bijusi sevis pārbaudīšana un mērķa sasniegšana. «Iepriekš tas šķita neiespējams, tāpēc gandarījums bija neizmērāms,» atklāj Artūrs.
Jānoskrien 500 kilometru
Lai ikdienā gūtu līdzīgas emocijas, Artūrs ir nospraudis daudzveidīgus mērķus, ko apvienojis vienotā «darāmo darbu» sarakstā. Tie bagātina viņa dzīvi ar pieredzi, emocijām un sportisku azartu, ļauj piepildīt sapņus, pārbaudīt spējas un maksimāli izbaudīt katru dienu, atzīst jaunietis.
Artūra izveidotajā sarakstā ir 101 uzdevums, ko viņš grib paveikt 1001 dienā. Norises tiek dokumentētas internetā ar bildēm, videomateriāliem un aprakstu. «Kad par to zinās vēl kāds, būšu spiests neatkāpties no izvirzīto uzdevumu izpildes, lai nepaliktu kaunā. Turklāt kāds var aizgūt ko derīgu no manis,» Artūrs atklāj iemeslus, kāpēc viņa nodoms ir ieguvis publisku statusu.
Saraksts tapis pirms gada, līdz 2015. gada 26. jūnijam visiem uzdevumiem jābūt izpildītiem. Pašlaik pilnībā paveikti ir deviņi, bet vairāk nekā 15 ir iesākti. Desmit punkti sarakstā ir tukši, lai tajos ierakstītu idejas, kas radīsies «projekta» izpildes laikā.
Artūrs Rubins paspējis izbraukt ar veikbordu, piedalījies nacionāla mēroga tiesu izspēlē, ziemā pa ledu šķērsojis Daugavu, nodevis asinis un darījis citas lietas. Tuvāko divu gadu laikā viņš plāno izlēkt ar izpletni, apceļot Eiropu, iemācīties spēlēt ģitāru, uzkāpt kalnos, izcept siera kūku, bļitkot, aizlidot uz ASV, doties ceļojumā ar velosipēdu, izbraukt ar «Ford Mustang» un daudz ko citu. Viņš nosmej, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem būs apēst Rīgas autoostā pirktu belašu, arī tas ir viens no uzdevumiem.
Pašlaik Artūrs ķēries pie saraksta 90. punkta – «Noskriet 500 km 101 dienā». Astoņu dienu laikā noskrieti 21,25 kilometri. «Mērķis nav sagatavoties kādām sacensībām vai iegūt labu fizisko formu, bet gan disciplinēt sevi,» teic aktīvais jaunietis.
Būs jauni uzdevumi
Artūrs stāsta, ka ideja piepildīt savu dzīvi ar uzdevumiem tapusi pērnā gada septembrī, kad piepeši gribējies sev pavaicāt: «Ko es daru ar savu dzīvi?» Tolaik viņš otro gadu studēja Latvijas Universitātē un, pārnākot mājās, atlikušo dienu pavadīja pie datora vai, kā pats atzīst, pie visādām nejēdzībām. Tagad Artūrs turpina studijas tiesību zinātnē, šajā mācību gadā viņam jāiegūst bakalaura grāds. Kursos viņš mācās krievu valodu, strādā pusslodzes darbu advokātu birojā, kā arī atrod laiku paša nospraustajiem uzdevumiem un atpūtai ar draugiem un ģimeni. «Frāzi «man nav laika» drīkst izmantot ļoti maza sabiedrības daļa. Es cenšos no šī aizbildinājuma izvairīties,» savu pārliecību pauž students.
Ir svarīgi ikdienu maksimāli piepildīt ar dažādiem pienākumiem, uzskata Artūrs. «Atskatoties uz savu dzīvi, gribas apjaust, cik daudz no tās ir patiesi dzīvots,» atklāj jaunietis. Viņš atsaucas uz Robina Šarmas, grāmatas «Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari» autora, vārdiem: «Dzīves mērķis ir mērķtiecīga dzīve.» Tā cenšas dzīvot arī Artūrs Rubins, pārliecināts – izpildot uzdevumu pirmo sarakstu, taps nākamais, jo ir vēl tik daudz darāmā.
