Ceļosim! Neparasti augi Rucavā, japāņu dārzs Lietuvā.
Cilvēki tālāk no Rīgas ir uzņēmīgāki, viņi negaida, kad kāds pasniegs visu uz paplātes, bet pamanās pat teju plikās smiltīs iekopt apbrīnojamus stādījumus, braucienā uz Rucavas pusi secinājusi Iecavas novada dārzniece Sarmīte Avota.
Daudz govju
Ikgadējais izbrauciens kopā ar Biškopības un dārzkopības biedrības dalībniekiem noticis augusta beigās. «Pārliecinājos, cik atšķirīga var būt ainava vienas nelielas valsts robežās,» iespaidus apraksta Sarmīte. «Rucavas pusē ir trūcīga augsne, smiltis tā vien put gan uz ceļiem, gan pagalmos. Tomēr māju apkārtne ir sakopta, ar zālieniem un puķu dobēm. Kurzemē var redzēt daudz vairāk govju, kas Zemgalē jau ir gandrīz retums. Tur ganāmpulki labi iederas ainavā, cilvēki nodarbojas ar lopkopību, un vairāk redzams padomju mantojums ēkās nekā mūsu pusē.»
Rucava ir vienkāršs ciemats ar necilu tirgus laukumu, taču pārsteidzošs tur ir Salaspils botāniskā dārza dendroloģes Ināras Bondares veikums – viņa tur veidojusi gan apstādījumus novada vidē, gan iekopusi arborētumu jeb kokaudzētavu Muižkalnā ar Latvijai neierastiem augiem. Izveidota arī dabas taka veselīgām kustībām un izziņai. I. Bondares sirdslieta ir magnolijas, viņa savākusi veselu kolekciju, lielākoties ar citur Latvijā neredzētiem veidiem. Dārzkopju grupa sīki izzināja magnoliju audzēšanas un kopšanas smalkumus.
Ievāc sēklas
Rucavas arborētums atrodas labā vietā – augstienē ir stādījumi, lejā – svētavots, stāsta A. Avota. Tur ir silts, aug un sēklas nobriedina tādi augi, kas Latvijas vidienē ziemu neiztur. Te var apskatīt neparastus skujeņus. Ināra Bondare ievāc sēklas un sēj tās atkal, lai augi ar katru nākamo paaudzi labāk pielāgotos mūsu klimatam un kļūtu izturīgāki. Šogad esot īpaši bagāta čiekuru raža.
I. Bondare izveidojusi krāšņus apstādījumus pie Rucavas novada domes, bet vietējie nākot palīgā izpļaut arborētuma teritoriju. Te vēl plānots iekārtot biroju, lai varētu uzņemt ārzemju kolēģus un vairāk ceļotāju grupu. Pieredzējusī dārzkope audzē arī dažādu šķirņu krūmmellenes, neliedza padomus par to stādīšanu, kopšanu un mēslošanu.
Ieturējušies ar Rucavā cepto maizi, dārzkopji iepazina novada pamatskolas apkārtni, kur ir pašu veidotas koka sporta laukuma iekārtas. Ar bioloģijas skolotāja iniciatīvu skolēni un pedagogi tuvējā priežu audzē iztīrījuši pamežu un iestādījuši rododendrus, viršus u. c. Ar stādiem un padomiem talkā nākusi I. Bondare. «Ja bērni iesaistīti stādīšanā un kopšanā, tad viņi neko nelauž un neposta, bet pierod pie sakārtotas vides,» secina Zemgales dārzniece.
Brauc no vēstniecības
Dārznieku ceļojuma pēdējā pietura bija japāņu stila dārzs Žemaitijas pakalnos Lietuvā, Mažuču ciemā. To pēc Japānas speciālistu padomiem veidojis ārsts, iekārtojot meditācijas un enerģijas atjaunošanas vietu.
«Kaut arī man pašai japāņu dārza askētisms nav īsti tuvs, apbrīnoju tajā izpausto dzīves filozofiju,» saka Sarmīte, «noskaņu papildināja jauniete kimono, kura mūs cienāja ar japāņu stilā gatavotu tēju.» Šo dārzu vēl veido, to iecerēts papildināt ar dīķiem. Dārzs ir iecienīts tūristu apskates objekts, te pasākumus rīko Japānas vēstniecība.
Vērtējot Rucavas novadā redzēto, S. Avota secina, ka tur strādā ļoti labi dārzkopji, ir daudz entuziastu, kas labiekārto un uztur skaistu vidi. «Tā bija laba iespēja vienu dienu pavadīt ar izciliem, uzņēmīgiem cilvēkiem,» Rucavas pusē sastaptos ļaudis un savus ceļabiedrus raksturo zemgaliete. Braucienā noskatītas dažādas idejas, ko varētu īstenot savā darbā, piebilst Sarmīte.
