Forumu «Atbalsts uzņēmējiem» Bauskā rīkoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar valsts organizācijām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības atbalstu. Pasākumu apmeklēja aptuveni 50 interesentu, to vadīja Ansis Bogustovs.
Forums par 2014. – 2020. gadā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai notika arī 2014. gadā. Galvenais uzstādījums nav mainījies – pirms gada solīja, ka Eiropas Savienības fondu lielā nauda būs nākamgad, arī tagad sacīja to pašu: «Finansējums būs pieejams nākamgad.» Toreiz līdzekļus solīja vasaras otrajā pusē, tagad – nākamā gada sākumā.
Solījumiem netic
Vienīgais, kas minēja iespēju pieteikties jau otrajā kārtā uz dažādu projektu finansējumu, bija Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Viesturs Reinfelds. Pārējie atzina, ka aktivitātes var izvērsties 2016. gada sākumā.
Ar informāciju par Eiropas Savienības fondu finansējumu uzņēmējdarbībai 2014. – 2020. gada periodā Bauskā 13. oktobrī iepazīstināja Ekonomikas ministrijas pārstāve Zaiga Kronberga van Ramesdonka. Pēc apskata par paveikto un norādēm, kādās nozarēs varēs izmantot ES finansējumu, nonāca pie galvenā – pirmās aktivitātes varētu atvērties 2016. gada sākumā, bet varbūt arī vēlāk.
«Daudzdzīvokļu māju siltināšanas jaunā programma kavējas, jo informācija no Eiropas Komisijas, ko saņemam, ir diezgan pretrunīga,» atzīst Z. Kronberga van Ramesdonka. Pašlaik paredzēti divi atbalsta varianti – abos gadījumos siltinātāji kā grantu saņem finansējumu 35 procentu apmērā no projekta vērtības, bet atšķiras kredīta devēji atlikušajai summai. Ja neizdodas gūt kredītu bankā, tad to būs iespējams saņemt no attīstības finanšu institūcijas «Altum». Tas ļaušot veikt siltināšanu projektos, kurus bankas līdz šim neatbalstīja.
Arī citām programmām pagaidām Ministru kabineta noteikumi nav pilnībā izstrādāti. Ekonomikas ministrijas (EM) mērķis esot paspēt to izdarīt līdz gada beigām. Klausītāju vidū zālē bija SIA «GEKA» valdes priekšsēdētājs Gūrijs Bulle, kurš atzina, ka lielas ticības teiktajam nav. Personīgās sarunās ar EM pārstāvjiem radusies izjūta, ka 2016. gada sākumā noteikumi nebūs gatavi. «Biznesa projektu sagatavošana prasa daudz laika un darba. Varētu sākt to darīt jau tagad, bet nav pārliecības, ka 2016. gada martā būs gatavas programmas, kur pieteikties uz atbalstu,» sacīja uzņēmējs.
Baltijas šņupdrāniņa
Biznesa forumos parasti uzaicina kādu jauno uzņēmēju, kas izmantojis atbalstu, lai ar savu stāstījumu iedvesmotu apmeklētājus. Šoreiz tie bija Nauris Glaudāns un Laila Stapkeviča no SIA «Baltic Napkins». Pasākuma vadītāja Anša Bogustova mēģinājums latviskot nosaukumu – «Baltijas šņupdrāniņa» – nekliedēja nezināšanu par uzņēmuma darbību. Jauno komersantu pamatnodarbošanās ir dažādu salvešu apdruka.
«Mēs abi strādājām apdrukas jomā un ideju par salvešu apdrukāšanu izmantojām savam biznesam. Iepriekš bija dažādas domas par savu uzņēmējdarbību, bet šī bija izšķirīgā. Bija brīdis, kad uzņēmumā interesējās par salvešu apdruku, un izrādījās, ka tas iespējams tikai Polijā un jāgaida mēnesis, līdz produktu atsūtīs. Izlēmām brīvo uzņēmējdarbības vietu aizņemt,» stāsta N. Glaudāns. Turklāt ideja par jaunu uzņēmumu esot sakritusi ar nevēlēšanos turpināt dzīvot Rīgā. Tā kā L. Stapkeviča ir no Bauskas, par dzīvesvietu izvēlēta mūsu pilsēta. Tikpat skaidrs bijis arī tas, ka sākuma finansējumam izmantos «Altum» iespējas – jau iepriekš semināri bija apmeklēti un nepieciešamais noskaidrots.
Pieteikums uzrakstīts 2015. gada martā, ātri izlabotas vairākas kļūdas, un jau maijā uzņēmums saņēma modernu šogad uzbūvētu digitālo drukājamo iekārtu un sāka darbību.
Inkubators Uzvarā
Jaunie uzņēmēji izmantojuši vēl vienu atbalsta iespēju, ko sniedza Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciema biznesa inkubators – iespēju trīs gadus izmantot inkubatora telpas bez maksas vai par samazinātu maksu. «Telpu īpašnieki mums piedāvāja arī biroja tehniku. Uzskatu, ka vieta ir ļoti piemērota – Rīga nav tālu, ceļš labs. Vienreiz nedēļā galvaspilsētā varam tikties ar klientiem. Lielāko daļu nepieciešamās informācijas noskaidrojam pa telefonu vai sazināmies elektroniskajā vidē,» stāsta Nauris. Viņš uzskata, ka Bauskā ir laba vide, lai organizētu uzņēmējdarbību.
Pamazām izrādījies, ka apdrukātas salvetes vairāk izmanto uzņēmēji prezentācijas pasākumos, nevis viesnīcas vai kafejnīcas, atklāj Laila. Jaunais produkts pieprasīts arī kāzu svinībās. Uzņēmēji apgūst vēl citus produktus – trauku paliktnīšu, apakštasīšu apdruku. Šādus produktus reklāmas nolūkos izmanto lieli pakalpojumu centri, lai informētu par uzņēmuma sniegtām iespējām.
«Izgatavojam dažāda veida nestandarta produkciju un piedāvājam to klientiem,» teic L. Stapkeviča. Vasarā uzņēmēji nolēmuši, ka jābūt tuvāk cilvēkiem, tāpēc nedēļas nogalēs dodas uz tirgiem. Tiekot domāts arī par citu produktu – koka grāmatiņu zīdaiņiem, vīriešu tauriņu pie uzvalka utt. – pārdošanu.
Jāparāda pieredze
Darbībā gūtie secinājumi ir ļoti dažādi. «Jaunam uzņēmumam jārada iespaids, ka strādā jau ilgi, jārāda sava pieredze. Mums palīdz laba mājaslapa. Tajā jānorāda pēc iespējas vairāk aktivitāšu, kurās uzņēmums iesaistās,» pārdomās dalījās L. Stapkeviča.
«Sākums nebija viegls. Gāja kā pa amerikāņu kalniņiem, vēl aizvien esam taustīšanās procesā,» atzīst jaunie komersanti. Uzņēmumā viņi abi ir vienīgie darbinieki. Vasarā pieņēmuši trešo strādājošo, lai piesaistītu lielos klientus – uzņēmumus, kas nevis meklē dažādu pakalpojumu sniedzējus, bet pie kuriem jāvēršas ar piedāvājumiem, kas varētu šķist lielajam biznesam interesanti. Lai arī speciālists izraudzīts rūpīgi, rezultāts nav apmierinājis un sadarbība pārtraukta. Pašlaik papildu darbiniekus neesot plānots pieņemt.
Iesācējiem noder
Kavēšanās ar Ministru kabineta noteikumiem Eiropas fondu naudas piesaistē ir iemesls, kāpēc daudz jaunumu forums nesniedza. To atzina arī Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane: «Jaunās programmas vēl nav atvērtas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, nav nekā jauna, ko pastāstīt.»
Tiem, kas ieradās uz šādu forumu pirmo reizi, tas bijis noderīgs. Rolands un Ieva Kalniņi no Brunavas pagasta plāno dibināt uzņēmumu, tāpēc centīgi apmeklē šādus pasākumus. «Informācija ir ļoti noderīga, daudz labu ideju. Paši esam taustīšanās procesā, īsti nezinām, kurā virzienā doties. Tāpēc ir ļoti labi, ka var iegūt tik koncentrētā veidā pasniegtu informāciju. To visu var sameklēt internetā, bet tas prasītu daudz vairāk laika. Sākumam šādi semināri ir labi, lai rastos pašiem labas idejas, ko darīt un kurā virzienā kustēties,» pauž R. Kalniņš. Ieva atzina, ka sākt uzņēmējdarbību nav viegli – jābūt nokārtotām parādsaistībām. Iedzīvotāji, kas savulaik ņēmuši kredītus un tagad, bez darba palikuši, parādsaistības nespēj nokārtot, uzņēmējdarbību nevar sākt. Brunavieši cer atrast savu vietu un atbalsta programmas finansējumu.
