Bauskas pilī 29. un 30. oktobrī notika ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu organizēta Latvijas reģionu pašvaldību pārstāvju konference «Latvijas reģionu attīstības izaicinājumi un to risinājumi».
Sanākušie dalījās pieredzē un 30. oktobrī apskatīja vairākus Bauskas novada uzņēmumus – iepazina biznesa inkubatora telpas Gailīšu pagasta Uzvarā, aplūkoja topošo piena produktu pārstrādes uzņēmumu «Baltic Dairy Board» un kalēju darbnīcu «U&A».
Lipīgs lokālpatriotisms
Bauskas novada administrācijas attīstības nodaļas darbinieces Egija Stapkēviča un Ieva Šomina atzina, ka īpaši vērtīga bijusi pirmā diena – lektori minējuši konkrētus piemērus, piedāvājot nākotnes risinājumus, un iesaistījušies diskusijās.
«Daudzus iedvesmoja Siguldas novada domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica un Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa uzstāšanās. Cik ļoti viņi lepojas ar savu novadu! Viņi saskata pozitīvu attīstību, depresijai un pesimismam neredz pamatojumu. Mums trūkst iedvesmojošu stāstu, cilvēku, kas māk motivēt un komunicēt. Šie kungi ceļ spārnos. Viņiem ir lipīgs lokālpatriotisms,» atzīst E. Stapkēviča.
SIA «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»» galvenais redaktors Jānis Turlajs akcentēja nepieciešamību paplašināt novada domes pakalpojumu pieejamību pagastos – jābūt alternatīvai, kā pakalpojumus nodrošināt pagastu centros vai e-vidē. Visvaldis Valtenbergs no Vidzemes augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta uzsvēra vajadzību atbalstīt tieši reģionu attīstību, nevis koncentrēt visu vairākās pilsētās. Par vienu no reģionu centriem viņš uzskata skolas. Samazinoties audzēkņu skaitam, vienās telpās iespējams koncentrēt arī citas pašvaldību funkcijas.
Nauda aiziet Latgalei
Konferences otrā diena sākās ar dažādiem pieredzes stāstiem par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļu izmantošanas iespējām. Kļuva skaidrs, ka Latgale šajā jomā ir ieguvusi lielāko atbalstu un tā, visdrīzāk, būs arī turpmāk. To varēja saprast arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas vecākā eksperta Edgara Spruksta uzstāšanās – divas no trim minētajām aktivitātēm, kā nākotnē izmantot Norvēģijas finanšu instrumentu, bija piemērotas Latgalei.
Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra (LUC) vadītāja Vladislava Stankeviča prezentācija bija iedvesmojoša, jo LUC piemērs esot tik labs, ka VARAM plāno ko līdzīgu veidot arī citos reģionos. Tomēr prezentācijā bija minēti braucieni, izstādes, tikšanās ar ārzemju uzņēmējiem, bet neviena reāla fakta, kā vairākus gadus rīkotie pasākumi palīdzējuši Latgales uzņēmējiem.
Par to, cik efektīva ir dalība izstādēs, pastāstīja Vladimirs Nadeždins, Daugavpils pilsētas domes biznesa attīstības nodaļas vadītājs. Lai nodrošinātu pilsētas uzņēmumu dalību vairākās starptautiskās ekspozīcijās, iztērēti gandrīz 20 tūkstoši eiro. Galvenais uzsvars uz palīdzību ir metālapstrādes uzņēmumiem, kas piedalījušies specifiskās izstādēs Eiropā, kur zālē ir 1500 stendu. «Iegūti nozīmīgi kontakti, bet rezultātus noskaidrot neizdevās – izrādās, ka izstādēs iesaistītie darbinieki jau strādā citur,» atzīst V. Nadeždins. Tiesa, vismaz divus sadarbības līgumus ar Eiropas uzņēmumiem daugavpilieši ir noslēguši.
Atbalsts jaunajiem
Tika runāts par to, kā veicināt jaunu uzņēmējdarbību. Vērtīgs pasākums bija «Biznesa ekspresis», kurā piedalījās jaunieši arī no Vecumnieku novada. Konkursa organizatore Lāsma Stankeviča-Druķe informēja par rezultātiem – pieci reģioni, katrā trīs godalgoto vietu ieguvēji, kas saņēma trīs, divus un vienu tūkstoti eiro. Katrā reģionā bija pieci finālisti un mācību semināri desmit labākajiem biznesa plānu radītājiem.
Lektori atzīmēja, ka šādi pasākumi ir arī citviet. Rīgā tiekot organizēts visas Latvijas uzņēmējiem paredzēts pasākums, bet lielākā daļa dalībnieku parasti esot no Rīgas. V. Nadeždins informēja, ka Daugavpilī konkursā «Biznesa impulss» šādā veidā 57 tūkstošus eiro kā grantu uzņēmējdarbības sākšanai sadalījuši 12 topošie uzņēmēji.
Atbalsta pasākums ir arī «Biznesa eņģeļu» semināri pašvaldību darbiniekiem, to mērķis – izglītot, veicināt uzņēmējdarbību un radošu domāšanu. Nodarbību vadītāja Vita Brakovska uzsvēra, ka rezultāts reizēm bijis negaidīts – vairāki pašvaldību pārstāvji nolēmuši sākt uzņēmējdarbību, kas neesot bijis gluži pasākuma mērķis.
Ražo ārzemēm
Konferences noslēgumā «Bauskas Dzīve» kopā ar dalībnieku grupu apmeklēja kalēju darbnīcu «U&A» Bauskā. Ar uzņēmuma darbību iepazīstināja līdzīpašnieks Aleksandrs Belševics.
Darbnīca dibināta 1991. gada 1. aprīlī. Pašlaik tajā strādā astoņi cilvēki. Nevarot sūdzēties par pasūtījumu trūkumu. No uzņēmuma produkcijas 92 procenti tiek eksportēti uz Vāciju, Skandināviju, Japānu, ASV. Latvijā pasūtījumi parasti nāk no ļoti pirktspējīgiem cilvēkiem. Ir arī īpaši pasūtījumi – nesen kādam Bauskas novada viesu namam bija jāizgatavo 18 speciālas metāla ugunskura vietas. Uzņēmums cenšas pieņemt tikai lielus pasūtījumus, jo mazi, privāti pieprasījumi izsitot no ritma. Savulaik tapušas arī metāla skulptūras. Tagad lielākā uzmanība veltīta svečturiem un žogiem.
Iekārtas esot no padomju laikiem, bet kalpojot pietiekami labi. A. Belševics atcerējās, ka pirms 35 gadiem strādājis ar vācu virpu, kas ražota 20. gadsimta sākumā. Tā bijusi pati precīzākā virpa.
Darbnīcas vadītājs atzīst – ja strādājošais te divus gadus noturas, tad esot šī amata pratējs. Visi pašreizējie darbinieki uzņēmumā strādā jau ilgi. A. Belševics atzīst, ka apsviedīgākie tomēr ir krievi. Lielajās preču bāzēs pārsvarā strādā krievu tautības cilvēki, kas iemācījušies ļoti labi runāt latviski. «Viņi ir aktīvāki par latviešiem,» uzskata uzņēmējs.
Iesaistās tūrisma nozarē
Kalēju darbnīcas īpašnieki regulāri apmeklē lielas izstādes Eiropā – Hamburgā, Buholcā, Boloņā un citur. Papildus apgūtas svešvalodas – angļu, zviedru, vācu. Par savu izstāžu pieredzi stāsta A. Belševics, un tā lielā mērā sakrīt ar daugavpiliešu atklāto: «Starptautisku izstāžu laikā tiekamies ar topošajiem klientiem, runājam, un pēc katras reizes ir padsmit potenciālo partneru. Atgriežoties mājās, notiek saziņa, darba plānošana. No 15 paliek tikai viens, kas reāli sadarbojas, vai pat neviens. Un pēc diviem gadiem visi tiekamies atkal.»
Vēl viena aktivitāte, kas pēdējā laikā kļūst aizvien populārāka, – darbnīca ar savu piedāvājumu iesaistās tūrismā. Speciāla zāle uzņēmu-
mā ir pārpildīta ar metāla cirvjiem, nažiem, lokiem un skulptūrām.
Cirvjus, nažus un lokus ir iespēja izmēģināt – mest un šaut mērķī. Darbnīcu apmeklē gan lielas interesentu grupas, gan ģimenes. Reizēm laukumā tiek pavadītas pat trīs četras stundas. Tomēr plašāk ar šo uzņēmējdarbību A. Belševics pašlaik neplāno aizrauties – tad jādomā par jaunu darbinieku, jo reizēm tūristiem grūti atrast laiku.
Aleksandrs Belševics ar ģimeni bieži dodas uz viduslaiku tirdziņiem, tik liela interese par šādiem izstrādājumiem kā Latvijā neesot nekur citur. Diemžēl latviešu ienākumi ierobežojot spējas iepirkties.
UZZIŅAI
Donorvalstis – Norvēģija, Islande un Lihtenšteina – 2009. gadā panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta (EEZ FI) un Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu plānošanas periodā 2009. – 2014. gadā. Eiropas Savienības (ES) 15 dalībvalstīs kopā saņems finansējumu 988,5 miljonu eiro apmērā no EEZ FI.
Eiropas Savienības 12 jaunākās dalībvalstis saņems finansējumu 800 milj. eiro no NFI. Latvijai piešķirtais neto finansējums no EEZ FI un NFI ir 67,48 miljoni eiro. Apstiprinātās programmas īstenos līdz 2017. gada 30. aprīlim.
