Kāda būs valsts nodarbinātības politika pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti? Kā mainīsies dzīve tiem, kuri strādā, un tiem, kuri darbu meklē?
Kāda būs valsts nodarbinātības politika pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti? Kā mainīsies dzīve tiem, kuri strādā, un tiem, kuri darbu meklē?
Latvijas likumdošana, kas regulē darba jomu, jau tagad ir saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Darba tiesībās un darba aizsardzībā ir pārņemta Eiropas Savienības pieredze, tā skaidro Labklājības ministrija.
Vai Latvijas iedzīvotāji citās ES dalībvalstīs varēs strādāt jebkurā profesijā?
– Īpaši nosacījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri pārstāv tā dēvētās reglamentētās profesijas – ārsti, zobārsti, farmaceiti, vecmātes, vispārējās aprūpes medicīnas māsas, veterinārārsti, arhitekti un advokāti.
Šīm profesijām ES ir saskaņots mācību ilgums, programmas un savstarpēji atzīti profesionālās izglītības diplomi. Latvijā jau stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likums, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un pielīdzināšanu Eiropas prasībām. Vienīgie ierobežojumi darbā citās ES dalībvalstīs ir amatiem, kas saistīti ar valsts interesēm un valsts aizsardzību, piemēram, policija, nodokļu dienesti un līdzīgi.
Kā būs ar konkurenci darba tirgū. vai jauno dalībvalstu pārstāvji varēs to izturēt?
– Lielāka iespēja atrast darbu kādā ES dalībvalstī ir darba meklētājam ar labām svešvalodu zināšanām, augstu profesionālo kvalifikāciju, iegūto profesionālās izglītības diplomu un darba pieredzi.
Darbam ES dalībvalstīs tiks atzīta Latvijā iegūtā kvalifikācija, arī bijušās PSRS laikā saņemtie diplomi. Tādēļ nepamatotas ir daudzu vecākās paaudzes iedzīvotāju bažas par šo diplomu derīgumu. Arī darba devēji Latvijā atzīs citās ES dalībvalstīs iegūtus diplomus.
Vai pēc iestāšanās ES Latvijā varētu ieplūst lētais darbaspēks – bēgļi –, bet Latvijas speciālisti dosies peļņā uz ārvalstīm?
– Latvijai būs iespēja ierobežot citu ES dalībvalstu pilsoņu pieeju Latvijas darba tirgum, ja tas tiks ievērojami apdraudēts vai būs nepieciešams ieviest atbilstošus pretpasākumus noteiktajiem brīvas darba ņēmēju pārvietošanās ierobežojumiem pret Latviju. Šādus ierobežojumus uz vairākiem gadiem noteikušas arī dažas pašreizējās ES dalībvalstis.
Arī citas valstis pirms iestāšanās ES bija uztraukušās par kvalificēto darbinieku masveida došanos ārpus valsts. Taču šādas bažas neapstiprinājās. Pēc pāris gadiem daudzi atgriezās atpakaļ ar pieredzi un jaunām zināšanām, nesot ieguldījumu kopējā valsts attīstībā.
Vai mainīsies darba dienas ilgums? Vai būs garāks atvaļinājums? Vai Eiropas Savienībā maksā prēmijas? Vai darbdienas laikā paredzēta atpūta?
– Iestāšanās Eiropas Savienībā neietekmēs darba tiesiskās attiecības. Latvija jau ir pārņēmusi visas ES prasības attiecībā uz: n darba un atpūtas laiku, n darbu uz noteiktu laiku, n darba līgumā iekļaujamām ziņām, n jauniešu darba aizsardzību, n darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas, kolektīvās atlaišanas un darbavietas strukturālo pārmaiņu (piemēram, īpašnieka maiņa vai reorganizācija) gadījumā, n attiecībā uz dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jautājumiem.
Visi minētie noteikumi ir iekļauti Darba likumā, kas stājās spēkā 2002. gada jūnijā. Tas nozīmē, ka jau gandrīz divus gadus Latvijas iedzīvotāji strādā pēc tādiem pašiem darba ikdienas noteikumiem kā ES dalībvalstu iedzīvotāji.
Vai Latvijā kā ES dalībvalstī būs arodbiedrības un arī kādas darba devēju organizācijas? Kāda tām būs nozīme?
– Arodbiedrības un darba devēju organizācijas ES piedalās likumdošanas procesā kā sociālās partneres.
Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju apvienošanās arodbiedrībās vai uzņēmēju/darba devēju organizācijās ir attīstības stadijā. Šobrīd arodbiedrībās apvienojusies mazāk kā trešdaļa strādājošo. Darba devēju organizācijas apvieno galvenokārt lielos uzņēmumus, nevis Latvijā dominējošos vidējos un mazos uzņēmumus. Savukārt atsevišķās ES dalībvalstīs apvienošanās arodbiedrībās un darba devēju organizācijās sasniedz pat 90 procentu, bet koplīgumi attiecas uz visiem darbiniekiem.
Latvijā valsts no savas puses likumdošanā ir atstājusi vietu organizāciju iniciatīvai koplīgumu un citu vienošanos slēgšanai. Tiek atbalstīta sabiedrisko organizāciju iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesā, radot iespēju izteikt viedokli, piedalīties darba grupās tiesību aktu un citu dokumentu projektu izstrādē.
Kā Eiropas Savienība aizsargā darbinieku uzņēmuma maksātnespējas gadījumā?
– Atbilstoši ES nostādnēm Latvijā ir izveidota un darbojas īpaša valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” ar garantiju fondu. Šīs institūcijas uzdevums ir nodrošināt darbiniekam atalgojuma un citu sociālo garantiju izmaksu gadījumos, ja darba devējs kļūst maksātnespējīgs. Aģentūra ir tā, kas darbinieka vietā vēršas pēc parāda piedziņas pie maksātnespējīgā darba devēja. No 2003. gada 1. janvāra katrs darba devējs ir pakļauts obligātai iemaksu veikšanai garantiju fondā. Brīdī, kad iestājas maksātnespēja, no garantiju fonda var veikt nepieciešamās izmaksas darba ņēmējam.
Izmantota Labklājības ministrijas sagatavota informācija
