Desmit biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Eiropas Savienības pilsonību un Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām.
Desmit biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Eiropas Savienības pilsonību un Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām.
Vai pēc 1. maija visi kļūsim par Eiropas Savienības pilsoņiem? Kā turpmāk būs ar vīzām un pasēm? Sniedzam skaidrojumu par dažiem jaunumiem.
1. Kā var kļūt par Eiropas Savienības pilsoni?
– ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kam ir kādas ES dalībvalsts pilsonība, tātad visi Latvijas pilsoņi kļūs par ES pilsoņiem brīdī, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti.
2. Vai iespējams būt tikai Eiropas Savienības pilsonim, atsakoties no Latvijas pilsonības?
– Tas nebūs iespējams. Atsakoties no Latvijas pilsonības, lai saglabātu Eiropas Savienības pilsoņa tiesības, būs jāiegūst ES kādas citas dalībvalsts pilsonība. ES pilsonība papildina, nevis aizstāj nacionālo pilsonību.
3. Kādas papildu tiesības iegūs Latvijas pilsoņi pēc valsts iestāšanās ES?
– ES dalībvalsts pilsoņi bauda konkrētajā valstī garantētās tiesības, kā arī īpašas ES pilsoņu tiesības:
– balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
– balsot un kandidēt uzturēšanās valsts pašvaldību vēlēšanās;
– iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam par jebkuru ar ES saistītu jautājumu;
– tiesības uz diplomātisko vai konsulāro aizsardzību valstīs, kurās nav savas pilsonības valsts vēstniecības vai pārstāvniecības, bet ir kādas citas ES dalībvalsts vēstniecība vai pārstāvniecība;
– brīvi pārvietoties bez vīzām.
4. Kāds būs nepilsoņu statuss un tiesības, Latvijai iestājoties ES?
– Nepilsoņi nekļūs par ES pilsoņiem. Personas, kuru mītnes zeme ir kāda no ES dalībvalstīm, bet kurām nav ES pilsonības (tātad arī Latvijas nepilsoņi), iegūst vairākas papildu tiesības:
– iesniegt petīciju Eiropas parlamentam un Eiropas ombudsmenam;
– vērsties savienības institūcijās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā (pēc 1. maija arī latviešu valodā);
– noteiktos gadījumos saņemt Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dokumentus.
5. Kā pēc Latvijas iestāšanās ES nepilsoņiem tiks piešķirta Latvijas pilsonība?
– Pilsonības jautājumu risināšana pēc iestāšanās ES paliek katras dalībvalsts likumdevēja kompetencē. Tātad arī turpmāk Latvijas pilsonības iegūšanu un zaudēšanu noteiks Latvijas Republikas Pilsonības likums. Tas nosaka, ka pilsonību var iegūt naturalizācijas kārtībā, pilsoņa statusa reģistrācijas kārtībā vai atzīstot pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušu bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu par Latvijas pilsoni.
6. Vai, iegūstot Latvijas pilsonību, Naturalizācijas pārvaldē var saņemt Latvijas pilsoņa pasi?
– Pēc Latvijas pilsoņa statusa piešķiršanas Naturalizācijas pārvalde personai izsniedz Ministru kabineta rīkojuma izrakstu (naturalizējoties) vai Naturalizācijas pārvaldes rīkojuma izrakstu (reģistrējot Latvijas pilsoņa statusu vai atzīstot pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu bērnu par Latvijas pilsoni). Pases izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas.
7. Kur var iesniegt pieprasījumu Latvijas pilsonības iegūšanai?
– Iesniegumus pieņem jebkurā Naturalizācijas pārvaldes (NP) reģionālajā nodaļā vai tās filiālē. NP Bauskas filiāle atrodas Bauskā, Zaļā ielā 12, 415.b kab., tālr. 3927784. Papildu informāciju var iegūt, arī zvanot uz NP bezmaksas tālruni 8002050.
8. Vai pēc 1. maija Latvijas pilsoņi varēs šķērsot robežu bez pases?
– Ceļojot uz ārvalstīm, Latvijas pilsonim arī pēc 1. maija jāuzrāda pase, kura derīga vismaz 3 – 6 mēnešus pēc paredzamā ceļojuma termiņa beigām.
9. Vai Latvijas nepilsoņi varēs ceļot uz citām ES dalībvalstīm bez vīzas?
– Nē. Lai ceļotu uz citām ES dalībvalstīm, nepilsoņiem ir jāsaņem attiecīgās dalībvalsts vai Šengenas vīza (ja dodas vai šķērso kādu no Šengenas līguma dalībvalstīm). Bez vīzām, tāpat kā līdz šim, nepilsoņi varēs ceļot tikai uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju.
10. Vai pēc 1. maija Latvijas pilsoņi varēs dzīvot jebkurā ES dalībvalstī, nesaņemot uzturēšanās atļauju?
– Ja Latvijas pilsonis vēlēsies uzturēties kādā no ES dalībvalstīm ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, personai ir jāsaņem uzturēšanās atļauja. Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Par ceļošanas, pastāvīgās uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanas iespējām vēlams pirms tam interesēties konkrētās valsts vēstniecībā (pārstāvniecībā).
Pēc Naturalizācijas pārvaldes (NP) materiāliem sagatavojusi I. LEVKO, NP Jelgavas reģionālās nodaļas Bauskas filiāles vadītāja
