«No saviem gadiem nebaidos un nekaunos,» šāda optimistiska atziņa par dzimšanas dienām ir īslīcietei LONIJAI KILBLOKAI.
“No saviem gadiem nebaidos un nekaunos,” šāda optimistiska atziņa par dzimšanas dienām ir īslīcietei LONIJAI KILBLOKAI. Viņa nāk no ļoti kuplas saimes, izaugusi divpadsmit bērnu ģimenē. Trešdien, 5. maijā, Lonijai Kilblokai bija 70 gadu jubileja.
Sarunā ar vecmāmiņu piedalījās mazbērni Ervīns un Elīza. Viņi mazliet apslimuši, tāpēc, kamēr vecāki strādā, dzīvo pie vecvecākiem. Lai omei nebūtu jāpūlas, mazbērni saklāja galdu. Mūs gaidot, Lonija bija pagatavojusi divu veidu salātiņus un neslēpa, ka recepti viņai pa tālruni nodiktējusi meita Agra.
Agra atceras: “Mamma mūs bija izlutinājusi ar pašceptiem pīrāgiem un plātsmaizēm. Tāpēc arī es izvēlējos pavāres profesiju. Saku viņai paldies, ka ziemā rokas un kājas nekad nav salušas, tās sildījuši mammas adīti cimdi un zeķes. Kādu ziemu viņa saskaitījusi, ka noadījusi gandrīz pussimt pāru.”
Arī mazdēls Ervīns pamanījis, ka omei bieži rokā ir adīklis. Viņš bilst: ja kādreiz slikts noskaņojums, atliek ieiet pie omes, uzreiz smaids sejā.
Rokdarbiem Lonija vienmēr pratusi laiku atlicināt, gan strādājot fermā, gan dārzniecībā. Tagad viņai vairāk jārūpējas par vīru, kurš nesen pārcietis insultu. Nedēļas nogalē palīdzēt brauc Agra no Bauskas, audžudēls Aivars no Jēkabpils, netālu dzīvo dēla Anda ģimene.
“Mamma ir apbrīnojami darbīga un neatlaidīga. Pārcietusi divas gūžas operācijas. Saku, lai tik daudz nestrādā un gaida mani, bet viņa neklausa. Mammai piemīt labestīgs pievilkšanas spēks. Visi ap viņu liptin līp, arī audžubērni ar ģimenēm brauc ciemos,” tā Agra.
Vasarā Lonija rosās mazdārziņā. Viņa aicina atbraukt jūlijā, kad uzziedēs lilijas. Tad viņai un mazmeitai Elīzai esot dzelteni “snīpji” no ziedu smaržošanas.
“Ar optimismu atskatoties uz nodzīvotajiem gadiem, šķiet, ka tie ātri aizskrējuši. Visgrūtāk bija sagaidīt pilngadību, kad varēju sākt iet uz ballēm, jo dejot man vienmēr paticis,” saka gaviļniece.
