Ir daudz sakāmvārdu par naudu – gan pozitīvi, gan negatīvi. Tomēr nauda laikam ir vienīgā lieta uz pasaules, kas patīk pilnīgi visiem. Taču, lai neiekristu tās valgos, ir jāprot ar to apieties. Palūkosim, ko zinām par šī maksāšanas līdzekļa vēsturi.
Sākotnēji preču apmaiņai tika izmantoti gliemežvāki, kakao pupiņas, tabaka, lopi, āda, žāvētas zivis, sāls, rīsi, kukurūza, pat akmens diski u. c. Baltieši lietojuši arī dzintaru.
Nereti kā maksāšanas līdzeklis izmantoti cilvēki – indiāņi un afrikāņi, kurus nodeva kā lēto darbaspēku.
Pirmās monētas sāka kalt Senajā Līdijā (tagadējā Turcija) pirms 2700 gadiem no zelta un sudraba sakausējuma – elektruma. Monētu sauca – Līdijas lauva.
Maķedonijas Aleksandrs esot bijis pirmais valdnieks, kurš pieprasījis kalt uz monētām savu attēlu.
Monētu ražošanas izmaksas bieži vien pārsniedz to nominālvērtību vairākas reizes. Piemēram, Krievijā, lai izkaltu piecu kapeiku monētu, jāpatērē 71 kapeika.
Latvijā izrakumos atrastas dažādu tautu monētas, sākot ar 2. – 4. gadsimta Senās Romas naudu, arī arābu 9. – 11. gadsimta dirhēmi, Livonijas viduslaiku šiliņi, Krievijas cara sudraba dengas un kapeikas u. c.
Līdz Otrajam pasaules karam naudas vietā Sibīrijā tika izmantoti tējas maisiņi.
Pirmā papīra nauda parādījās Ķīnā 14. gadsimtā. Iemesls esot bijis vara, no kura kala monētas, trūkums. Eiropā banknotes
1660. gadā ieviesa Zviedrijas Bankas priekštece.
Pirmās ūdenszīmes jeb filigrāni, kas atrodas uz papīra naudas, parādījās 18. gadsimta beigās Itālijā.
Viduslaikos Ķīnā banknotes izgatavoja no zīda un turpināja to darīt līdz 20. gadsimtam.
Taizemē uz banknotēm attēlots karaļa portrets un ir likums, kas aizliedz iedzīvotājiem uz tām uzkāpt.
Pasaulē visbiežāk izmantotā banknote ir 500 eiro banknote.
Tādi naudas vienību nosaukumi kā lira, marka, krona, mārciņa sākotnēji bija svara mērvienības.
Uz pusēm saplēstu Austrālijas 10 dolāru banknoti var izmantot kā divas 5 dolāru banknotes.
Pasaulē ir apmēram 75 triljoni ASV dolāru, un, ja tos vienādi izdalītu visiem cilvēkiem, tad katram būtu pa 11 tūkstošiem.
Amerikā uz aptuveni 90% banknošu var atrast kokaīna pēdas un uz 95% – fekālijas.
Uz aptuveni 94% papīra naudas sastopamas baktērijas. Lai gan lielākā daļa no tām nav kaitīgas cilvēka veselībai, 7% tiek uzskatītas par bīstamām. Šie patogēni var izraisīt pneimoniju un infekciju slimības.
Ja tev ir 5 eiro un nav neviena parāda, tu esi bagātāks par 25% pasaules iedzīvotāju.
