Latvāņi Latvijā ir ļoti izplatīti augi, kas aizņem tūkstošiem hektāru. Tie ir bīstami cilvēka veselībai – auga sula rada ķīmiskus apdegumus. Daudzviet mūspuses novados gadu no gada ar dažādām metodēm tos cenšas iznīcināt.
Rundāles novadā nevēlamos augus divreiz gadā pļauj individuālā uzņēmuma «Gita Muceniece» darbinieki. Šogad latvāņi pļauti
12. un 20. maijā, visvairāk to esot Rundāles novada Saulaines ciemā – pushektārs. Pļaušanu finansē no Rundāles novada pašvaldības labiekārtošanas budžeta. «Ar latvāņiem ir ļoti grūti cīnīties, jo tie nepārstāj augt. Ir iegādāta inde, lai starp pļaušanas reizēm augus novājinātu,» skaidro Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilvija Tetērina.
«Jāpļauj pirms sēklas dzīšanas. Man nav grūti, to daru aptuveni četrus gadus, sēžot traktorā. Šopavasar latvāņu augšanas vietas migloja. Nav indes, kas to iznīcinātu pašā saknē. Visvairāk ir aizaugusi privātā zeme. Esmu redzējis, ka saimnieki pļauj, bet ne regulāri,» stāsta rundālietis Normunds Mucenieks.
Arī Iecavas novadā latvāņus pļauj divas reizes gadā. Šogad tas darīts jūnija beigās. Visvairāk latvāņu esot Zorģu ciemā – viens hektārs. Tos izpļauj vietējā ciema zemnieku saimniecības strādnieks un finansē Iecavas pašvaldība. «Šogad pie šī darba ķērāmies nopietnāk. Jebkurš nevar tos pļaut, jābūt ļoti uzmanīgam, lai nesavainotos. Ceru, ka nākamgad mums būs lielāki panākumi – gatavojamies augus indēt,» atklāj Iecavas novada domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs.
Uzziņai
Latvāņu pļaušana ir efektīva, ja to dara regulāri – visu veģetācijas periodu no maija līdz oktobrim reizi nedēļā. Ja rodas trīs nedēļu intervāls, darbs jāsāk no gala. Pēc pļaušanas tie attīsta pilnvērtīgas sēklas. Latvāņi spēj uzziedēt un veidot sēklas pat divu, piecu centimetru augstumā no zemes. Pļaušana nemazina latvāņa tieksmi augt.
Latvāņu ziedkāti jāgriež, kad sānu ziedkopas zied un tajās jau, iespējams, ir sēklas. Ziedkopas un ziedkāta nogriešana ir viens no efektīvākajiem, bet arī visrūpīgāk veicamiem darbiem. Nepareizi vai nelaikā nogriezts, tas pēc divām trim nedēļām zied atkārtoti. Latvāņu ziedkopu griešanas un savākšanas metodi ieteicams izmantot vietās, kur augus citādi nav iespējams apkarot, piemēram, ūdensteču aizsargjoslās.
Integrētās audzēšanas skola, pamatojoties uz pētījumiem, iesaka selektīvu herbicīdu izmantošanu latvāņu apkarošanā. Miglojumi jāveic agri pavasarī, kad latvāņi ir 20 – 30 centimetrus gari. Integrētās audzēšanas skolas piemēri rāda, ka laikus paveikts darbs var vainagoties ar labiem rezultātiem, informē nekustamā īpašuma speciāliste Iveta Valtenberga.
