Ar īpašu sarīkojumu 2017. gada maijā pie Bauskas novada domes ēkas tika iestādīts valsts simtgadei veltīts ozoliņš. Pašlaik kociņš gan nerāda dzīvības pazīmes (publikācija šī numura 4. lappusē). Ar pompozu stādīšanu vien nepietiek, vajadzīgs ikdienas kopšanas darbs, bet laistīšanu, mēslošanu, uzpasēšanu nevar tik skaļi «pārdot» kā vienu stādīšanas mirkli. Par to raksta «Bauskas Dzīves» lasītāji interneta portāla www.bauskasdzive.lv komentāros. Lūk, daži no tiem!
Simtgades farss: «Šo vārdu salikumu «valsts simtgade» mēs «karinām» jebkura pasākuma un projektiņa priekšā un pakaļā, bieži vien tas jau iegūst ne vien anekdotisku, bet pat zaimojošu pieskaņu. Bet šis nu ir tas veids, kā iegūt savu atpazīstamību vai kaut mazu daļiņu no daudzus miljonus vērtā pīrāga. Ozoliņš nenokalta vienā dienā, nedēļām, pat mēnešiem tam garām gāja gan paši stādītāji, gan aplaudētāji, gan vienkārši domes darbinieki, bet ne jau kādam interese par to, kas padarīts un tūlīt pat aizmirsts. Kādēļ tas vispār bija vajadzīgs? Uz to brīdi atpazīstamība iegūta, un viss. Bet tā jau ar to simtgadei veltīto darbu un darbiņu lielāko daļu. Diemžēl.»
Jānis: «Ja ozoli varētu, tie bēgtu uz Īriju!»
Mamma Daba: «Ne tikai ar ozoliem. Pavērojot dabu visapkārt, nevar nepamanīt, ka šogad ir daudz bez iemesla nokaltušu koku, arī tie, kuri agrā pavasarī ziedēja un plauka. Pagājušais gads un arī šis pavasaris bija neierasti slapjš, iespējams, ka zemē sakrājušās ķimikālijas līdz ar gruntsūdeņiem nonāca līdz kokiem un ne visi šajā kaujā spēja noturēties.»
Nekā personīga: «Tas pats jau ir ar kociņiem pie autoostas – kādi četri ir bez dzīvības pazīmēm. Skumji, ja dzīvojam tikai pēc tā, kas ir kaut kur paredzēts, bet ne pēc apstākļiem.»
Ozoliņš: «Ko tur vēl
pavēros? Ir bijuši gadījumi, kad kāds koks sāk zaļot, vienu gadu izlaižot?»
Ozoliņam: «Pavasarī kociņš bija salapojis, tādēļ augu pazinēji iesaka to vēl neiznīdēt, laiks rādīs un varbūt tas vēl atdzīvosies.»
Analītiskā žurnālistika: «Kas notiek ar pārējiem ozoliem? Vajadzētu izvērstu rakstu.»
