Vai šosezon tumšajā laikā gājēji ir pamanāmāki un satiksmes dalībnieki var justies drošāk?
Vestes joprojām nelieto
JURIS RUČKANOVS, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes patruļdienesta rotas kārtībnieks:
Diemžēl gājēji neizmanto gaismu atstarojošus elementus. Salīdzinot ar pērno gadu, nekas krasi uz labo pusi nav mainījies. Lai arī ir noteikts atstarojošo vestu obligāts lietojums, tikai retais gājējs to uzvelk. Lielākoties cilvēki diennakts tumšajā laikā izmanto atstarotājus, kuri aplikti ap roku vai piestiprināti pie somiņas. Novērots, ka palielinās to gājēju skaits, kuri sevis pamanīšanai lieto telefonus. Tomēr šis līdzeklis ir neefektīvs un bieži vien autovadītāju neievērots. Protams, vislabāk pamanāmas krietnā attālumā ir vestes, tad seko pietiekami jaudīgs kabatas lukturītis un atstarotājs.
Bauskā neapgaismotu vietu ir maz, cilvēki visvairāk grēko, pārvietojoties pa lauku ceļiem. Arī ceļa posmā Bauska–Rītausmas un Bauska–Bērzkalni gājēji bieži pieķerti bez atstarojošiem elementiem. Tikai retais pēc atkārtota aizrādījuma labojas. Lielākie grēkāži ir vīrieši virs 30 gadu vecuma. Bērni un pensionāri cenšas noteikumus ievērot, un pēc aizrādījuma turpmāk lielākā daļa atstarojošos elementus tomēr lieto. Gājējiem pietrūkst izpratnes par to, ka viņi bez atstarotājiem diennakts tumšajā laikā ir teju nemanāmi. Bīstamību pastiprina fakts, ka ļoti daudzi uz ceļa atrodas alkohola reibumā.
Trūkst celiņu
SVETLANA GRAUDIŅA, pensionāre:
Pārvietojos tikai kājām. Ikdienā mēroju ceļu no Īslīces pagasta Rītausmām līdz Bauskai. Jāatzīst, ka autovadītāji brauc kā negudri, gar pašām kājām. Eju pa ceļa pareizo pusi, gar pašu malu, kuru sedz akmeņi, bet tāpat autovadītāji garām traucas pārāk tuvu. Vai tad tiešām nevar kaut pusmetru tālāk pavirzīties? Jācer, ka ātrāk tiks uzbūvēts gājēju celiņš. Tas, manuprāt, daudz ko atrisinās. Piemēram, A7 šosejas posmā no Bauskas līdz Ceraukstes pagasta Mūsai ir teicams gājēju celiņš. Tur cilvēki var pārvietoties gan kājām, gan ar velosipēdiem, neuztraucoties, ka tiem kāds uzbrauks virsū. Ko līdzīgu būtu jāizbūvē teju visās vietās pilsētas tuvumā.
Dramatiska situācija ir diennakts tumšajā laikā, kad savukārt grēko gājēji. Pa dienu grēkāži ir autovadītāji, savukārt vakaros «sliktie» ir gājēji, kuri neizmanto atstarojošos elementus. Man ir veste, tagad tā ir obligāta. Arī cepure man ir gaismu atstarojoša. Cilvēki nelieto šīs lietas, jo laikam kauns vai nav pie tām raduši, nesaprotot, ka tādējādi var glāb pašu dzīvību. Es apzinos, ka lielākā daļa autovadītāju diennakts tumšajā laikā brauc tikpat pārgalvīgi kā dienā, tāpēc uzskatu, ka atstarotājs ne reizi vien mani ir paglābis no nelaimes. Gājējiem ir jāapzinās, ka tumsā viņi ir neredzami, bet diemžēl pārdrošība un uzskats – ar mani jau nekas nenotiks – ņem virsroku.
Iznirst no tumsas
ALEKSANDRS SAKS, dzīvo Rundālē, strādā Bauskā:
Regulāri braucu no Rundāles uz Bausku un vakaros atpakaļ. Pēdējos gados uz ceļa esmu novērojis, ka situācija uzlabojas. Arvien biežāk sastopami skolēni, kuriem ir atstarotāji. Šķiet, vecāki sākuši vairāk domāt par bērnu drošību, redzu viņiem mugurās vestes, kā arī atstarotājus. Ir bērni, kuriem iedoti lukturīši.
Tomēr šāda situācija vairāk ir Rundāles tuvumā un pie Bauskas. Ja gadās braukt pievakarē pa nomaļākiem lauku ceļiem, tad tur realitāte ir daudz bīstamāka. Ļaudis iet pa ceļu, bet nav nedz lukturīša, nedz atstarotāja. Ikdienā braucot, esmu konstatējis, ka bīstamāki ir tieši vakari. Tad cilvēki vairāk staigā.
Brīnos, vai neviens no šiem gājējiem nekad nav sēdējis pie auto stūres un izjutis, kā ir, kad jākoncentrējas uz ceļu, kad pretī brauc cita mašīna un tad vēl pēkšņi nez no kurienes uzrodas gājējs, melns un pilnīgi nepamanāms. Arī man bijuši gadījumi, kad gājējs burtiski iznirst no tumsas pašā mašīnas priekšā. Asinis sastingst tādos brīžos. Par sevi varu teikt, ka man mašīnā vienmēr ir veste, ja nu kādreiz jānonāk gājēja lomā. Uz apģērba ir atstarotājs.
