Pašvaldībām ir nepieciešami dažādi reģionālās attīstības instrumenti, kuri pēc savām funkcijām ir jāsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pagaidām gan kopš reformas īstenošanas 2009. gadā tie īsti nav sagatavoti. Diemžēl pašlaik VARAM kā vienīgo attīstības instrumentu saredz jaunu teritoriālo reformu, neizvērtējot jau iepriekš veiktās reformas gūtās mācības un nepiedāvājot izsvērtu un reālu valsts reģionālās attīstības politiku. Šādi notiek pārāk liela paļaušanās uz to, ka, izveidojot lielākas pašvaldības, tās pašas automātiski atrisinās visas valsts reģionālās attīstības bremzējošās problēmas.
Ja mēs runājam par VARAM piedāvāto modeli, kuru jau ir atbalstījusi Saeimas komisija un kas paredz sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, tad jāteic, ka praksē tas jau eksistē. Tas nav reglamentēts, bet gan darbojas uz īsta brīvprātības principa un balstās uz pašvaldību patiesām interesēm un vajadzībām. Piemēram, Rundāles novada dome daudzos jautājumos sadarbojas ar citām pašvaldībām – izglītībā, Būvvaldē u. c. Realizējot Eiropas Savienības fondu projektus, partneri (pašvaldības) tiek meklēti pēc līdzīgām problēmām un nepieciešamībām. Un šai atlasei un partneru atrašanai nav pilnīgi nekāda sakara ar teritoriālo iedalījumu, kas perspektīvā varētu attīstību arī bremzēt.
Neskaidrs ir jautājums – kā lielāka varas centralizācija palīdzēs visas Latvijas, tostarp nomaļu, attīstībai? Vai tas, ka uz papīra pašvaldības budžets būs lielāks, nozīmēs, ka labāk un ar pieejamākiem kvalitatīviem pakalpojumiem dzīvos cilvēki Latvijas pierobežā? Nez vai. Tagad esošajā modelī mēs vismaz redzam visus sava novada cilvēkus. Iespējams, varbūt mēs ne vienmēr varam viņiem nodrošināt pilnīgu vajadzību apmierināšanu pēc valsts pakalpojumiem, tostarp – brauktuvju asfaltēšanu uz «Latvijas Valsts ceļu» īpašumā esošiem ceļiem, bet pamatvajadzības ir nodrošinātas un sociālā palīdzība tiek sniegta, komunālie pakalpojumi un pašvaldības funkciju izpilde ir nodrošināta. Vēl vairāk – spējam realizēt arī pašvaldībām atļautās brīvprātīgās iniciatīvas – tieši tās, kas vajadzīgas tieši mūsu cilvēkiem. Vai šie cilvēki tiks saredzēti lielā pašvaldībā? Diezin vai.
