Kāds pamatojums ir tam, ka «Swedbank» filiāle Bauskā tik ļoti saīsinājusi darba laiku? Pieejama tikai trīs reizes nedēļā, strādā līdz četriem, un vēl pusdienlaiks. Vai tiešām tagad viss jākārto virtuālajā vidē, pat skaidras naudas darījumi netiek veikti šīs kredītiestādes filiālē. Man ar savu darba laiku grūti pielāgoties šim jaunajam konceptam, arī rindas īsā laikā nav izstāvamas. Tomēr joprojām ir jautājumi, kas ir skaidrojami klātienē, un komunikācija ar cilvēku, nevis datoru ir tīkamāka.
– «Swedbank» mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska apstiprināja, ka klientu paradumi mainās. Digitalizācijas ietekmē filiāļu apmeklētāju skaits arvien samazinās, jo, piemēram, lielāko daļu nepieciešamo pakalpojumu klients var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē (99% no visiem maksājumiem notiek internetbankā), karti var saņemt pa pastu, var kārtot darījumus un saņemt konsultācijas, arī piezvanot bankai pa konsultatīvo tālruni un citādi. K. Jakubovska apstiprināja, ka turpmāk Bauskas filiāle būs atvērta trīs dienas nedēļā un būs pieejami visi līdz šim sniegtie pakalpojumi. Ir arī viena pagarinātā diena, kad klientus konsultē līdz pulksten 18. Aizņemti cilvēki, plānojot savu laiku, filiāles apmeklējumu var pieteikt internetbankā, pēc tam saņemt atgādinājuma īsziņu uz savu tālruni un aizmirst par gaidīšanu rindā.
K. Jakubovska piebilst, ka tajās dienās, kad Bauskas filiāle nepieņem klientus, tās darbinieki veic uzdevumus, kas ir vēl plašāki. «Kā lielākai Latvijas bankai mums ir svarīga reģionālā klātesamība – turklāt ne tikai nodrošinot klāt-būtni filiāļu veidā, bet arī radot jaunas darba vietas reģionos un jaunu pievienoto vērtību jau esošajām darba vietām. Tāpēc darbiniekiem tiek mācītas jaunas prasmes, kas vajadzīgas ne tikai klientu apkalpošanai, bet visa bankas biznesa nodrošināšanai. Tieši ar šiem jautājumiem Bauskas filiāles darbinieki strādās otrdienās un ceturtdienās, kad tā nav atvērta apmeklētājiem,» skaidro K. Jakubovska.
«Swedbank» saskata, ka arvien vairāk ir tādu darbu, ko var veikt attālināti, piemēram, konsultāciju centram adresētos zvanus tagad pieņem arī kolēģi Valmierā un Ventspilī. Tas nozīmē, ka elastīgāka kļuvusi ne vien pakalpojumu saņemšana, bet arī tas, kā tie tiek nodrošināti, un pieaug reģionālo pārstāvniecību nozīme.
Kāpēc vasarā nenotiek nekādi veselības veicināšanas pasākumi? Vai projekts jau ir noslēdzies un nekas nav paredzēts?
– Bauskas novada veselības veicināšanas koordinētāja Marta Augucēviča skaidro, ka vasara lielai daļai ir atvaļinājumu laiks, tālab ar pakalpojumu sniedzējiem panākta vienošanās, ka no jūnija līdz augustam veselības veicināšanas pasākumi nenotiek. «Nav racionāli ieguldīt līdzekļus pasākumiem, ja to apmeklētība būs minimāla. Augusta beigās plānotas divas nometnes bērniem, bet ar pilnu sparu aktivitātes atsāksies septembrī, par tām informēsim augusta nogalē,» teic M. Augucēviča.
Vai ir atrasti un sodīti tie neģēļi, kuri jūlija sākumā izsita Bauskas izglītības iestādēm logus?
– Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis paskaidroja, ka Valsts policijā par notikušo faktu ir ierosināts kriminālprocess. Pašvaldības policijas rīcībā nav informācijas par izmeklēšanas gaitu, jo kriminālpārkāpumu izmeklēšana nav vietvaras policijas kompetence. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece skaidroja, ka ir sākts process par tīšu mantas bojāšanu, taču tiek precizēti zaudējumi un tie policijai vēl nav piestādīti. Tiek skaidrotas personas, kas iesaistītas šajā nodarījumā.
Mūsu ģimene cietusi no represijām, mēs, kuri atgriezāmies, atbalstījām Likteņdārza tapšanu. Vedām akmeņus, iestādījām kokus, godinot savus tuvākos, kuri atdusas Sibīrijā. Labprāt baudītu jubilejas koncertu, bet tas tikai par samaksu. Uzskatām, ka tā ir klaja ņirgāšanās par mums, represētajiem. Vēlamies dzirdēt no rīkotājiem, kālab Latvijas simtgadē šis koncerts nav pasniegts kā dāvana represētajiem?
– Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka paskaidro, ka 11. augustā Likteņdārzā izskanēja krāšņs koncerts par godu 10 gadiem, kopš sākts Likteņdārza projekts, īpašā veidā veltot to Latvijas simtgadei. «Šajā koncertā uzstājās daudzi iemīļoti mākslinieki – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pianists Vestards Šimkus, dziedātājs Daumants Kalniņš un Rīgas Doma zēnu koris, turklāt Vestards Šimkus un Raimonds Tiguls īpaši šim koncertam komponējuši jaundarbus. Šāda koncerta rīkošana rada arī lielas izmaksas – nepieciešama skatuves uzbūve, gaismas, apskaņošana, instrumentu un tehnikas transports, krēslu un aprīkojuma īre. Atšķirībā no pilsētu svētkiem, kur visus izdevumus apmaksā pašvaldības, Likteņdārzam šādu līdzekļu nav, tāpēc vienīgais veids ir pārdot biļetes, lai no ieņēmumiem varētu samaksāt rēķinus,» teic M. Pučka.
Ņemot vērā koncerta lielās tehniskās izmaksas, biļešu cena tika noteika 20 eiro. M. Pučka domā, ka salīdzinājumā ar līdzīgas kvalitātes koncertiem maksa ir ļoti samērīga, turklāt pensionāriem, politiski represētajiem un bērniem biļete maksāja 10 eiro. Tiem, kuri nevarēja koncertu apmeklēt klātienē, bija lieliska iespēja to vērot tiešraidē sabiedrisko mediju atskaņotājā REplay.lv un klausīties Latvijas Radio 1 ēterā, kā arī Latvijas Televīzijas 1. kanālā.
