Lielveikalā «Rimi» nopirku meloni, mājās to sagriežot, tā stipri oda pēc penicilīna un tāpat arī garšoja. Ēst nebija iespējams, un riskēt ar veselību arī negribējās, tāpēc dienvidu augli izmetu ārā. Manuprāt, melones bija sašpricētas ar kaut kādām ķimikālijām. Vai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veikalu plauktos esošajiem pārtikas produktiem nemaz nepievērš uzmanību?
– PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere paskaidroja – lai norādīto informāciju pārbaudītu, nepieciešama konkrēta veikala adrese. Speciāliste turpmāk iesaka iedzīvotājiem par līdzīgām problēmām ziņot pēc iespējas ātrāk – tajā paša dienā, kad persona tās atklājusi. Tad arī pārbaudi PVD speciālistiem būs iespējams veikt ātrāk un uzdot tirdzniecības vietai pārkāpumus novērst. I. Meistere atgādina arī dienesta uzticības tālruni – automātiskais atbildētājs – 67027402, kurā droši var atstāt fiksēto informāciju.
Identifikācijas karti (eId) nolasot elektroniski, parādās, ka tās derīguma termiņš ir divi gadi. Uz pašas kartes derīguma termiņš uzrakstīts pieci gadi. Kā īsti ir?
– Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze paskaidroja, ka personas apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi. «Tas, ko persona redz, elektroniski nolasot personas apliecību, ir sertifikātu derīguma termiņš, kas tiešām ir divi gadi. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir Latvijas Radio un televīzijas centrs, un, kā šis minētais centrs ir mūs informējis, pēc diviem gadiem persona varēs atjaunot sertifikātu derīguma termiņu elektroniski (internetā). Turklāt šī darbība būs bez maksas, un iedzīvotājiem nekur nebūs jāiet. Tās ir tehniskas nianses, jo neviens sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs (vismaz Eiropā) pašlaik nevar nodrošināt ilgāku sertifikātu derīguma termiņu,» skaidro Dz. Peneze. Sīkāku informāciju par sertifikātu derīguma termiņu un tā atjaunošanu var iegūt Latvijas Radio un televīzijas centrā.
Vai tas ir pieņemami, ka pēc tilta būvniecības pāri Mūsai visi celtniecības materiālu atlikumi ir samesti upē. Braucām ar laivu, pie paša tilta nācās visiem lēkt ūdenī un nest laivu, jo priekšā pilns ar armatūras stieņu galiem un būvgružiem. Visa upe tā piedrazota, kājas nemitīgi pinas kaut kādos būvgružos. Vai šajā vietā ir dabas parka teritorija, kur ir jāievēro speciālie noteikumi?
– Skaidro SIA «Tilts» būvdarbu vadītāja palīdze Elīna Rēķe: «Informēju, ka pašlaik redzamie būvgruži (armatūra, dzelzsbetona bloku atliekas) nav celtniecības materiālu atlikumi. Izveidotais uzbērums ir izbūvēts no vecā dzelzsbetona tilta konstrukcijām, kuras tika izceltas no Mūsas gultnes. Ir zināms, ka iepriekšējais tilts pēc sprādziena iegāzās Mūsā un neviens to līdz šim brīdim nebija iedomājies izvilkt laukā un attīrīt upes gultni. Mēs, būvnieki, esam ieinteresēti piedāvāt pašvaldībai attīrīt upes gultni par papildu samaksu, jo projekta finansējumā tas nav paredzēts. Papildus informēju, ka dabas parka teritorijā neiekļaujas Mūsas tilts.»
