Gada pēdējā sestdienā ap pussimts apmeklētāju pulcējās Bauskas pilī, lai iejustos 15. gs. beigu – 16. gs. sākuma Livonijas Ziemassvētku balles gaisotnē, kuras idejas ņemtas no Melngalvju brālības tradīcijas Ziemassvētku svinēšanā pirms vairāk nekā 500 gadiem.
Tolaik gatavošanās Ziemassvētkiem notika no 13. decembra, Svētās Lūcijas dienas, un turpinājās līdz 6. janvārim – ar noslēdzošām dzīrēm. Melngalvju brālība bija gados jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju apvienība, kas izveidojusies 14. gs. beigās. Vēlāk tā kļuva par Rīgas neprecēto vācu tirgotāju apvienību.
Svētku kulminācijas punkts bija balle 28. decembrī, uz kuru Melngalvju brāļi personīgi iepriekšējā dienā ielūdza neprecētas dāmas un viņu mātes, kuras uzraudzīja, lai viss norit tikumīgi. Šoreiz gan uz balli bija aicināti visi, kas vien vēlējās izmēģināt soli senajās dejās, nobaudīt svētku našķus, gatavotus pēc vēsturiskām receptēm, un vaskā izliet savu laimi jaunajam gadam.
Īsta pils, īsta mūzika un autentisks tērps
Balles dalībniekiem 29. decembrī pils saimnieki bija sagādājuši īpašu velti – dejošanu pavadīja 15. – 16. gs. dzīvā mūzika. Mūziķi – Līga Jeleviča, Māra Robežniece un Māris Jēkabsons – skandināja pūšamos, sitamos un stīgu in-strumentus. Viņi jau vairākkārt ir priecējuši citu Bauskas pils muzeja pasākumu apmeklētājus ar dzīvespriecīgu un sirsnīgu muzicēšanu. Tieši viņu sniegums ballētājiem radīja īpašo azartu svešādo deju apgūšanai un palīdzēja iejusties sensenā svētku gaisotnē.
Šoreiz deju laikā malā sēdētāju tikpat kā nebija un zāles laukums bija dejotāju piepildīts. Protams, balles dalībnieku tērpi pārstāvēja dažādus, visvairāk pēdējos gadsimtus vēsturē, bet atdarinātos vēsturiskajos kostīmos bija tērpušies pils muzeja darbinieki. Ballētāju pulkā varēja pazīt arī seno deju grupas «Galms» dejotājus. Vairākas no «Galma» dalībniecēm bija tērpušās augstākās kārtas ļaužu tērpos.
Īpašu uzrunu sanākušajiem «pavalstniekiem» balles sākumā teica pils saimniece no 16. gadsimta, «Kurzemes – Zemgales hercogiene Anna», ieradusies galma parādes kostīmā. Tādējādi kultūras vēstures biedrība «Galms» pirmoreiz publiski sabiedrībai izrādīja jaunāko vēsturiskā kostīma atdarinājumu. Pasākumā satiktās ekspertes, mākslas vēsturniece Ina Līne un renesanses perioda galma apģērbu kultūras vēstures pētniece Taiga Skane, atzinīgi novērtēja jaundarināto galma kostīmu. Nozīmīgi, ka tas ir konkrētas vēsturiskas personas, kas mitusi Bauskas pilī, tērpa atdarinājums. Ekspertes novērtēja, ka ietērps izdevies gana autentisks portretam un atbilstīgi attiecīgajam 16. gs. kostīma tipam gan ar detaļām, gan siluetu un iespaidīgumu.
Dejo bez atelpas
Balles norisi pēc noteiktā ruļļa «hercogiene» nodeva «galma hofmeistarienei» – pils muzeja speciālistei un seno deju pedagoģei Ilonai Ozolai. Balles dalībnieki ar savu aktivitāti un atsaucību iedrošināja «hofmeistarieni» ierādīt dejotājiem arvien jaunas, arvien sarežģītākas dejas. Teju divas stundas dejošana turpinājās bez atelpas. I. Ozola atzina, ka, salīdzinot ar iepriekš rīkoto līdzīgo pasākumu pirms vairākiem gadiem, šoreiz ļaudis patiesi bijuši īpaši atsaucīgi un dejot griboši. Viņa bija gandarīta arī par kuplo apmeklējumu. Ņemot vērā zāles apjomu, tas bija sasniedzis vēlamo maksimālo, lai pietiktu vietas dejošanai.
Pēc enerģiskās kustēšanās balles dalībnieki spēku atgūšanai bija aicināti uz pils kroga istabām veldzēties ar dzērieniem – ābolu sulu un Lutera vīnu, kas ir ar garšvielām uzlabots sarkanvīns pēc 16. gs. receptēm. Varēja baudīt cukurā glazētus ābolus un citus našķus, noslēgumā – izliet savu laimes zīmi nākamajam gadam. Kāds no laimes lējējiem spriedis, ka zīme izskatās pēc Latvijas kartes, iespējams, ka tā viņam lems atgriezties dzimtenē. Jaunākie dalībnieki labprāt iepazina senās spēles, kuras ierādīja pils «kalpotāji».
Bagātina garās svētku brīvdienas
Sarīkojumā satiktie rīdzinieki Liene un Jānis pastāstīja, ka dienu iepriekš dzirdējuši radio par Ziemassvētku balli Bauskas pilī, un intuīcija teikusi, ka šis ir īstais pasākums, ar kuru bagātināt garās svētku brīvdienas. Viņi atzina – noteikti nav vīlušies, bet ir sajūsmināti un pārsteigti. Pārsteigti gan par aizraujošu un īpašu pasākumu, gan par pašu pili. Sacīja, ka nebija cerējuši ieraudzīt kaut ko tik grandiozu. Augsti novērtēja šādu muzeja pasākumu tieši tādēļ, ka tas pilī iedzīvina seno kultūru un nostiprina pils atjaunošanas jēgu. Viņi pauda atzinību par pasākuma vadītājas Ilonas Ozolas meistarību un zināšanām seno deju prasmēs un spējām nodot to citiem.
Dedzīgu dejotāju grupiņa – rīdzinieki Zane, Dana, Kaspars un uz Latviju ciemoties atbraukušais Ainārs no Austrālijas – ļoti atzinīgi raksturoja sarīkojumu – kā interesantu izklaidi ar kustēšanos. Zane papildināja, ka pasākums ir īpašs ar to, ka notiek pilī un ir tai atbilstīgs pēc satura. Ainārs aizrautīgi dejoja un centās apgūt visu, kā nākas. Viņš papildus pozitīvajam vērtējumam izteica arī priekšlikumu, ka būtu noderīgi, ja deju soļus demonstrētu ne tikai dāma, bet arī kungs. Dāmu vēsturiskais kostīms liedz pārskatāmi redzēt kāju kustības, taču 16. gs. vīriešu galminieku kājas ir īpaši labi redzamas, jo tiem īsās, kuplās bikses nosedz tikai augšstilbus, bet pārējo kājas daļu klāj pieguļošas bikšu zeķes. Ilona Ozola šo ideju uzklausīja ar interesi un atzina par apdomāšanas vērtu turpmāk.
UZZIŅAI
Pasākums notika sarīkojumā «Senā dzīvesveida skola», kas Bauskas pils muzejā notiek kopš 2010. gada. Apmeklētājiem ir iespēja apgūt dažādas seno amatu prasmes un gūt priekšstatu par Bauskas pils vēsturiskajam laikam atbilstīgu cilvēku dzīvesveidu, sadzīves kultūru, zinātni un atklājumiem.
Biedrība «Galms» 2018. gadā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda, Bauskas novada pašvaldības atbalstu un pašu ieguldījumu īstenoja projektu «Kurzemes un Zemgales hercogienes Annas kostīms kultūras vēstures programmām». Ģērbšanās kultūra, manieres un galma dejas bija neatņemama hercogistes augstākās kārtas ļaužu sadzīves kultūras sastāvdaļa. Viens no galvenajiem projekta mērķiem bija bagātināt Bauskas pilī rīkotos pasākumus, uzskatāmi demonstrējot attiecīgā vēstures perioda ģērbšanās un uzvedības kultūru.
