Lasu režisora Reiņa Suhanova pārdomas laikrakstā «Kultūrzīmes». Tajās viņš stāsta par Valmieras teātrī topošo Raiņa dzejas krājuma
«Vētras sēja» inscenējumu. Raiņa vār-smas izrādē skanēs kā izaicinājums. Tas būs stāsts par jaunu cilvēku izveidotu politisku organizāciju, kurā nepieļauj tādu personu klātbūtni, kuru reputācija ir aptraipīta, politiskās spējas un ideāli – sīki. «Šajā iestudējumā man liekas svarīgi runāt par to, ka iespējams dzīvot drosmīgāk un ar vērienīgākām idejām. Pretējā gadījumā – stagnēšana vien. Ai, kā mums šodien pietrūkst lielu ideju un cilvēku, kuri ar tām spētu aizraut pārējos!
Politikā – tikai atrunas un tukša muldēšana. Neko nevarot īstenot, laika tikai četri gadi, mazākumu vienmēr pārbalsojot. Mums ir maz valstsvīru ar aizrautīgu kaislību īstenot spožu ideju.»
Šīs atziņas atcerējos, piedaloties kārtējā Bauskas domes komitejas sēdē. Jau kuro reizi atkal kaut kas tika runāts par iecerēto sporta halli, par baseinu. Runas aizplūda spriedelējumos, vai izvēlēti pareizi elektrības kabeļi, apkures katli, vai būs godīgs konkurss, vai visām durvīm un kāpņu laukumiņiem ir visu septiņdesmit septiņu ekspertu paraksti. Tāda sīkmanīgi drebelīga kašķēšanās noskaņā «ka tik kaut kas nenotiek». Šajā piezemētajā murdoņā nesadzirdēta palika replika: «Vienmēr var atrast argumentu, lai kaut ko nedarītu.» Mūsu «valstsvīriem» vērts aizdoties uz Valmieras teātri, pasmelties drosmi un idejas no jauniem, talantīgiem cilvēkiem, no Raiņa. Tas būtu labs Raiņa gada fināls.
