Rīgā autobusu pieturā stipri iereibis vīrietis mani uzrunā: «Tu gan esi tāds Ulmaņlaika opaps. Ar cepuri. Nu nekas, tu vismaz esi latvietis.» Klātesošajiem viņš pauž – pie visa vainīgi ir krievi un bēgļi. Ja šos izšautu vai vismaz «pa purnu sadotu», tad dzīve noteikti būtu labāka.
Kāpēc šādas atklāsmes? Jo tas ir visvienkāršāk – atrast ārēju ļaunuma sakni, kādēļ dzer, zog, nestrādā. Kā pirms 600 gadiem, kad govij norāva pienu un vainīga bija smukā ragana kaimiņos, kā pirms 100 gadiem, kad nolēma, ka visa ļaunuma sakne ir bagātie, vai pirms
80 gadiem, kad pieņēma, ka visas problēmas rada neāriskās rases. Jo tas ir tik vienkārši – pēkšņi izprast, ka to visu ir rosinājuši ebreji, raganas, bagātie kapitālisti, citas rases ļaudis.
Tāpat saistībā ar iebraucējiem sāk domāt Eiropā, lai arī problēmas ir vecas. Eiropas Savienības (ES) valstīs ir izveidota neefektīva pabalstu sistēma, kas ļauj nestrādāt. Vainot tos, ka izmanto nepilnības, ir tikpat godīgi, kā uzņēmējam pārmest, ka viņš meklē vieglāko ceļu, lai gūtu peļņu. ES ir pārāk atvērta iebraucējiem no ārzemēm, un tā nav iebraucēju vaina. Latvijas ekonomikas, izglītības un veselības sistēmas situācija ir pašu iedzīvotāju un valstsvīru politikas rezultāts. Vieglāk sameklēt atšķirīgus vainīgos nekā saprast, ka tā ir pašu valsts, kurā ir jāievieš kārtība, kura ir jāuztur un par kuru jārūpējas, jo neviens cits no malas to nedarīs.
ES problēmu iemesls nav bēgļi. Viņi ir kā ziņnesis, kas problēmas atkailina un parāda, un ES valstīm būtu jāmaina likumdošana un darbība, lai tās novērstu. Tā vietā rīkojamies kā viduslaiku karaļi, kas nogalina ziņnesi, kas atnesis sliktu vēsti. Kaut arī ziņneša nāve problēmu nemainīs.
