Mēģināju iegūt summu – 18+25+8+55+25 = … Tā kā tam bija jābūt valsts budžetam procentos, tad vajadzēja iznākt apaļam simtam. Kāpēc man nesanāk?
Kāpēc politisko solījumu budžets priekšvēlēšanu periodā matemātikas likumiem nepakļaujas un viegli kļūst lielāks par simts procentiem? Piemēram, viena partija palielinās veselības finansējumu valsts budžetā no deviņiem līdz 18 procentiem, otra – līdz 14 procentiem, bet pārējo finansējumu nemainīšot, tikai likšot atalgojumu visiem klāt. Divas partijas ar tikpat vieglu roku ir gatavas samazināt pašvaldību ieņēmumus par ceturtdaļu – laikam jau lauku pašvaldībām naudu nevajag. Citi palielinās pedagogu atalgojumu gandrīz par pusi. Daži gatavi veselības nozarē algu dubultot un pat četrkāršot, bet finansējumu zinātnieku pētījumiem pieckāršot un septiņkāršot.
Protams, ir labi, ka jaunajām partijām tomēr kādi skaitļi programmās minēti, jo gan pašreizējās Saeimas koalīcijas partijām, gan dažai labai jaunajai ciparu vispār nav – acīmredzot šiem politiķiem matemātika vieš bailes un nedrošības izjūtu. Iztiek ar tādiem solījumiem kā «Vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai», «latviska Latvija», «Latvija vienotāka un sociāli taisnīgāka», «Latvijas izaugsme», «prognozējama sociālā komforta valsts» un «stabila izaugsme». Ja ir šādi saukļi – kam vajag matemātiku?
Latvijā ir daudz skolu, kur matemātikai atvēlētas četras un pat tikai divas mācību stundas nedēļā. Izglītības sistēmas pamatā ir deputātu lēmumi. Laikam jau viņiem matemātikas pratēji traucē izplatīt un liek citiem apšaubīt politiskos solījumus. Viņi taču var pieprasīt ar skaitļiem pamatot «domu lidojumu» priekšvēlēšanu programmās! Acīmredzot šos traucētājus laikus jānovāc – jau skolas solā.
