Iecavas novada domes rīkotās rudens tikšanās ar iedzīvotājiem pirms nedēļas noslēdza saruna Edvarta Virzas bibliotēkā, kurā piedalījās galvenokārt pensionāri.
Novada centrā šāda saruna notika pirmo reizi, noslēdzot tikšanos ciklu ciematu bibliotēkās. Tās tiek rīkotas trešo gadu, sākot gatavot pašvaldības budžeta projektu nākamajam gadam.
Tikšanās aiz slēgtām durvīm
Daļa sarunas 5. oktobra vakarā no pulksten 18 noritēja aiz slēgtām durvīm, proti, kad «Bauskas Dzīve» pulksten 19.20 vēl pirms tikšanās oficiālā noslēguma devās prom, ēkas ieejas durvis pirmajā stāvā bija slēgtas. E. Virzas bibliotēkas vadītāja Anda Rācenāja pauda nožēlu par šo faktu, secinot – durvis, visticamāk, aizslēdzis kāds cits telpu izmantotājs ēkā, beidzot darbu pulksten 18, kas nebija informēts par tikšanos ar pašvaldību.
«Ēkā strādā vairākas iestādes, arī bērnu bibliotēka, «Dzīvokļu komunālā saimniecība», darbojas komersanti – autoskola, elektronisko iekārtu darbnīca,» skaidro A. Rācenāja, «acīmredzot ne visi bija informēti par pašvaldības organizēto tikšanos, kāds aizejot vakarā aizslēdza durvis. Tātad, ja kāds uz sarunu nāca pēc pulksten 18, visticamāk, netika iekšā.» Bibliotēkas vadītāja gan teic, ka ēkas durvis nereti stāv vaļā arī nedēļas nogalēs, jo pie ieejas uzstādīts kafijas automāts, ko var izmantot visi.
Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis sarunas sākumā uzslavēja sanākušos, ka tie ieradušies kuplākā skaitā nekā ciematos, sakot – «varbūt pat vairāk nekā visur citur kopā». Lasītavā bija nepilni divi desmiti iecavnieku. «Bauskas Dzīves» apmeklētajās tikšanās reizēs Audrupos, Zorģos un Ziemeļos katrā bija ieradušies vairāk nekā desmit cilvēku, kopumā teju 40. Rosmē un Zālītē ar pašvaldību tikās atbilstīgi 12 un 5 iedzīvotāji, vēstīts iecava.lv.
Stāvvietas un satiksme
Vairāki cilvēki uzskaitīja nepilnības satiksmes drošībā un autostāvvietu pieejamībā. Braucēji minēja vietas, kur ielu pārskatāmībai apgriežami koku un krūmu zari. Pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs apstiprināja, ka zaru apgriešanu pie veikala «Top!» izbrauktuves uz Baldones ielu jau organizē īpašnieki. Stāvlaukumā Rīgas ielā pie viesnīcas, kur ūdens sakrājas gan lielākā lietū, gan pavasarī, kūstot sniegam, pieteikta lietus kanalizācijas tīrīšana. «Tas ir valsts autoceļa posms, ko uztur «Latvijas Autoceļu uzturētājs». Centrālie vadi ir pamatīgi aizsērējuši,» teica M. Veinbergs.
Cilvēki aizrādīja, ka krustojumos Zemgales, Dzirnavu un Skolas ielā pāraugušie krūmi traucē redzamību, tāpēc, iespējams, te pēdējā laikā bijušas avārijas. Pašvaldības pārstāvji uzskata, ka pie tā vainīgi pārgalvīgi braucēji, jo ceļa zīmes no apauguma esot attīrītas. Iedzīvotāji aicināja uz Zemgales ielas pie bērnudārza ierīkot «gulošo policistu», taču M. Veinbergs runātājus pārtrauca: «Nemaz neturpiniet, «gulošo policistu» Iecavā vairāk nebūs, jo tie jākopj, un tas prasa lielu naudu. Vajadzīgs cilvēks, kas ikdienā pārbauda ceļus, bet ar kadriem grūti – pēdējā laikā jaunie darbinieki nāk no blakusnovadiem, jo vietējie, kad uzzina, kāda būs alga, atsakās.»
Cilvēki interesējās par papildu autostāvvietu iekārtošanu Iecavas centrā, lai privātie auto neaizņemtu ejas pie daudzdzīvokļu mājām Tirgus ielā. Sabiedriskā kārtībniece Lūcija Muceniece informēja, ka par auto novietošanas pārkāpumiem noformēti daudzi protokoli, taču saņēmēji tos pārsūdzot un noteikumus neievērojot. Cilvēki ieteica pašvaldībai koplietošanas iekšpagalmos uzstādīt auto stāvēšanas lieguma zīmes, taču M. Veinbergs sacīja, ka tās ir privātas māju teritorijas, tāpēc zīmes jāsaskaņo un jāapmaksā pašiem iedzīvotājiem.
Pašvaldības pārstāvji informēja, ka nākamā gada prioritārais projekts novadā būs Skolas ielas rekonstrukcijas pirmā kārta. Jau ziņots, ka pa šo ielu pārvietojas vairāku izglītības iestāžu audzēkņi, bet tā nav remontēta kopš padomju gadiem, joprojām ir bez ietves un ar sliktu asfalta segumu.
Nevar nosargāt
Uzslavas par skaistiem apstādījumiem saņēma novada dārzniece, par centīgu darbu – sētniece no Rīgas ielas 15. nama. Ciema iemītnieces aicināja kārtībniekus vairāk pieskatīt smēķētājus un saulespuķu sēkliņu ēdājus sabiedriskās vietās, lai tie nepiemēslotu apkārtni.
«Iecavā ir daudz iekārtots, bet visu demolē – parkā miskastes salauztas, ceļā uz dārziem Ķesterkalnā soliņu aizņem dzērāji, pudeles samētātas un sasistas, takas margas nolauztas,» situāciju apraksta ciematniece, «tas ierīkots par mūsu nodokļu naudu, ja nevar to nosargāt, varbūt nevajag neko darīt?» Dāma ieteica četriem kārtībniekiem sadalīt darba stundas, lai pieskatītu ciematu arī vakaros un naktīs, norādot – zvanītāji uz sabiedriskās kārtības dienestu nereti saņem atbildi, ka bez rakstveida iesnieguma palīdzības nebūs.
L. Muceniece atbildēja, ka demolēšanā «vainīgas ir ģimenes, kas bērnus tā audzina, bērnudārzi, skolas, tāda ir mūsu sabiedrība», bet kārtībniekiem arī četratā dienās darba esot daudz. Jāpiebilst, ka kritika par sabiedrisko kārtībnieku darbu no iedzīvotāju puses izskan jau kopš dienesta izveides.
