Labākās lopu šķirnes un augu sugas lauksaimniecības ražošanai Īrijā rod zinātnieku komandas, no tām lielākā strādā Togoškas izpētes centrā Greindžā.
Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta rīkotā vairāku valstu žurnālistu braucienā septembrī arī «Bauskas Dzīvei» bija iespēja apskatīt Togoškas ēkas un ganības, tikties ar pētniekiem.
Sāka ar šķūni
Centra dibinātājs ir Dr. Edvards O’Riordans, kurš atklāja – nosaukums senajā īru valodā nozīmē ‘mācīties, pētīt, izzināt’. «Sākām ar ģimenes dzīvojamo māju un vienu šķūni, vairāku gadu desmitu garumā izveidojot ietekmīgāko lauksaimniecības pētījumu centru Īrijā,» stāsta E. O’Riordans, «mūsu mērķis ir atrast labākās lopu šķirnes gaļas un piena ražošanai tieši «zaļās salas» īpatnējā klimata un augu valsts apstākļos.»
Tagad Togoška ir padomdevēju, izglītības un izpētes centrs. Tajā strādā vairāku nozaru zinātnieki, kas ne tikai praktiskā ceļā atrod ražīgākās lopu šķirnes un to krustojumus Īrijas lauksaimnieku slavenākā eksporta produkta – patiesi izcili gardas un aromātiskas liellopu gaļas – ražošanai, bet arī noteic labākās piena lopu šķirnes, palīdz ražotājiem risināt labākas dārzeņu un graudaugu ražas ieguves, vides tīrības, mārketinga problēmas.
Dažādi avoti
Togoška ir unikāla ar savu finansēšanas veidu, proti, tā nav atkarīga no viena avota, bet līdzīgā apmērā saņem naudu no valsts, lauksaimnieku biedrībām, Eiropas fondiem, kā arī iekasē maksu par konsultācijām komersantiem.
«Tas ļauj mums saglabāt pilnīgu neatkarību. Tāpēc mēs nemeklējam problēmas atrisinājumu tā, kā visizdevīgāk ražotājam, bet sakām patiesību, ko iespējami īsākā laikposmā esam atraduši un varam pamatot,» shēmas priekšrocību skaidro Edvards. Viņš stāsta, ka pamata izpētes virzieni visi balstīti praktiskā pielietojumā, proti, zemnieki aicināti fermās izmēģināt metodes un paņēmienus, kas Greindžā izrādījušās labākās, saņemot priekšrocības rezultātu izmantošanā.
Togoškai pieder četras lauksaimniecības koledžas, tā rīko kursus strādājošo zemnieku sertifikācijai, līdzfinansē pedagogus citās izglītības iestādēs – skolās, augstskolās. Visā valstī ir vairāk nekā 50 biroju, kopumā centram strādā vairāk nekā 1000 speciālistu – zinātnieku, mārketinga ekspertu, veterinārārstu, biologu, tehniķu u. c.
Izmanto labāko
Īrijas klimats ar Atlantijas okeāna ietekmi ir unikāls – lielais mitrums un mērenā temperatūra vislabāk der ļoti kuplas un zaļas zāles augšanai, vēl septembra beigās tur veģetācija turpinājās pilnā sparā, kad Latvijā jau ganības dzeltēja. Tieši zāle ir labākais, veselīgākais un dabiskākais lopu barības produkts, ar kuru iegūst visvērtīgāko gaļu un pienu, šo atziņu vizītes laikā Īrijā žurnālistiem uzsvēra vairāku lauksaimniecības izglītības un mārketinga organizāciju speciālisti. Īru zemnieki zāli ne tikai izbaro lopiem ganībās, bet gatavo arī skābbarību, sienu, presētas zāles barību. Tas ir ne tikai draudzīgāk videi un veselīgāk lopiem vai cilvēkiem, bet arī lētāk nekā audzēt kukurūzu, gatavot barības koncentrātus, uzsver eksperti.
Greindžas ganības iespaidoja ar lekno zāli, veselīgiem pašapzinīga paskata lopiem. Praktiskās izpētes vadītājs Adams Vuds atklāja, ka īru zemnieki vislabprātāk audzē jauktas šķirnes lopus, jo tie ir izturīgāki un bieži apvieno katras šķirnes labākās īpašības. Tā kā 90% Īrijā saražotās liellopu gaļas tiek eksportēta uz Eiropas, Āzijas, Amerikas gardēžu galdiem, «zaļās salas» zemnieki vēlas uzturēt tās kvalitāti, un tam praktiski zinātniska izpēte un selekcija ir pilnīgi nepieciešama, skaidro A. Vuds. Svarīga arī barības zāles kvalitāte, labākais laiks lopiņu nokaušanai vai pavairošanai un citām saimnieciskajām darbībām, ko izmēģina Greindžā.
Veselība viena
Kopš 2011. gada Togoškā strādā dzīvnieku veselības biozinātnieku grupa, kuras pētnieks Kīrans Mīds Eiropas valstu žurnālistiem uzsvēra – šī patlaban ir viena no svarīgākajām jomām, jo cilvēku un dzīvnieku veselība ir vienlīdz nozīmīga.
Lopu slimību pētnieku uzmanības lokā Īrijā ir saslimšanu un infekciju profilakse, lai dzīvnieku izcelsmes pārtikai nodrošinātu labāko kvalitāti, izmantotu mazāk ķīmisku medikamentu, nepieļautu dzīvnieku slimību pāreju uz cilvēkiem, proti – pēdējos 25 gados atklāti vairāki patogēni, kas spēj pārceļot. «Galu galā – mēs arī esam dzīvnieki!» smejas Kīrans. Galvenās pašlaik risināmās tēmas ir tuberkulozes, mastīta izskaušana lopiem, piemērotākās barības atlase.
Pasaulē gadā dzīvnieku veselības uzturēšanai iztērē 11 miljardus dolāru, tikai ASV vien antibiotikām lopiem aiziet 29 miljoni dolāru. «Mēs pētām, kuri gēni uztur mājlopiem labu veselību un, atlasot labākos eksemplārus no ganāmpulka, attīstām viņu imunitāti jeb spēju nesaslimt,» darba metodi atklāj zinātnieks, «tā nav iejaukšanās gēnos, bet gadsimtiem zināmā selekcijas metode, kad vairošanos turpina ar labākajiem sugas pārstāvjiem.»
Īrijā lauksaimniecībai ir liela loma ekonomikā – pat pēc 2008. gada krīzes tā turpināja izaugsmi, dodot darbu un iztiku daudzām ģimenēm. Tikai vienā sarīkojumā – nacionālajā aršanas čempionātā ar nozares komersantu gadatirgu – 2014. gadā tika iztērēti 36,5 miljoni eiro. «Katrs piektais hamburgers Eiropā tiek sagatavots ar īru liellopu gaļu,» skaidro K. Mīds, «21% mūsu saražoto steiku nonāk ASV un citās pasaules valstīs. Tāpēc tik svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva un tiktu ražota videi draudzīgi, lietojot mazāk antibiotiku un nekaitējot cilvēku veselībai.»
UZZIŅAI
Togoškas pētniecības centrs Greindžā Īrijā
Neatkarīgs pētniecības, mācību un padomdevēju centrs lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.
Komanda: 1100 darbinieku 52 birojos un zinātniskajās laboratorijās visā valstī.
Budžets: vairāk nekā 160 milj. eiro apgrozījums gadā – 75% nāk no valsts un Eiropas fondiem, pārējo uz pusēm nodrošina atlīdzība
par padomiem komersantiem un izglītības pakalpojumiem.
Projekti: 300 izpētes darbu gadā.
Greindžas centra darba virzieni: lopu un zāles izpēte un inovācijas, labākas ražas, vides un pārtikas tīrība, zemes efektīvāka izmantošana, lauku ekonomika un attīstība.
Liellopu gaļas izpētes grupa: 5 zinātnieki, 8 biologi, 30 laboratorijas un tehniskie darbinieki, 25 topošie zinātnieki, kas te gatavo maģistra vai doktora darbu.
Ferma: 1100 lopu, 250 ha ganību un izpētes platību, 300 individuālās barošanas vienību.
