Čerimoju nogaršoja ANITA ROZENTĀLE, vispirms ar to iepazīstoties šādos avotos: www.videsvestis.lv; www.botanix.kpr.eu un
www.nutrition-and-you.com un wikipedia.org.
Šoruden Bauskas «Maximas» un «Rimi» lielveikalos parādījies ne pārāk tradicionāls un mūspusē reti redzēts tropu auglis, kam sākumā «Maximas» bodē pat latviski pareiza nosaukuma zīmīte nebija piestiprināta. Tur ar roku rakstīts teksts vēstīja: «Annona cherimola», kas ir latīniskais nosaukums čerimojai. Vairāki «Bauskas Dzīves» lasītāji par to interesējušies.
Pilns ar sēklām
Eksotisko augli čerimoju pasaulē vairāk pazīst kā saldējuma koku vai krēmkoku, jo augļu mīkstums pēc konsistences un garšas atgādina krēmu, bet sasaldēts – saldējumu.
Augļiem ir konusveida vai sirdsveida forma. Garums var sasniegt pat 20 centimetru. Zem zaļganās cietās mizas slēpjas balts mīkstums, līdzīgs vārītam krēmam, ko papildina melnas indīgas sēklas. Tās nu gan nevajadzētu košļāt, jo var radīt veselības traucējumus, esmu lasījusi, ka čerimojas dzimtenē Peru, Kolumbijā, Ekvadorā Dienvidamerikā turienes tautas no sēklām iegūst prettārpu līdzekli, kā arī līdzekli pret kukaiņiem, vemšanas un caurejas veicināšanas līdzekli. Mums to nevajag.
No Dienvidamerikas spāņu konkistadori čerimoju atveda uz Spāniju, un tālāk tā izplatījusies pa visu pasauli. Mans zviedru draugs, kurš pašlaik uzturas Taizemē, raksta: «Te tirgus pašlaik pilns ar čerimojām. Kad, sēžot uz terases un lasot grāmatu, es pāršķiru lapas, tad redzu kaimiņa dārzā augošo čerimoju, kas ir mūžzaļš koks. Nofotografēt to atsevišķi nav viegli, jo kaimiņam cits pie cita saauguši visvisādi koki un krūmi kā džungļos. Par šiem augļiem vietējiem nākas kauties ar putniem, jo tie ļoti iecienījuši čerimoju – ja cilvēks nav pietiekami ātrs to novākšanā, paliek tukšā.»
Kā ēst?
Veikalā nopērkat čerimoju, kas vēl negatava, mājās istabas temperatūrā pēc dienas vai divām tā nogatavojas, tikai tad varat turēt ledusskapī, ja uzreiz nenotiesājat. Pārgatavojušos augļus uzturā nevajag lietot. Augļa gatavību var noteikt pēc mizas – jo vairāk tajā ir pigmentācijas, jo auglis ir gatavāks.
Gareniski čerimoju pārplēsiet uz pusēm un ar karotīti krēmveidīgo saldo masu izēdiet, rūpīgi atbrīvojoties no lielajām sēklām, kuru tur ir daudz – līdz pat 30. Miza, protams, arī nav jāēd. Veikalos un citviet tiek sarakstītas receptes un padomi, kādos desertos čerimoju izmantot, manuprāt, tā jāēd tikai svaiga, jo pati par sevi ir deserts – salda, krēmīga. Pārāk daudz ēdamvielas tur nav, bet daudz arī neieēdīsit, jo auglis ir ļoti salds un sātīgs.
Garšas sajūtas katram būs citādas, bet vairākums aptaujāto to nosauc par krēmu ar banānu, ananasu, persiku, zemeņu un putukrējuma garšas sajaukumu, man gan vairāk pēc bumbiera garšoja.
Protams, mums pārsvarā jāēd Latvijā auguši augļi, bet tagad, kad tie svaigi iet mazumā, pārmaiņas pēc var pagaršot arī ko eksotiskāku. Piemēram, ja mājās rīkojat mazu ballīti, varat pasniegt viesiem čerimoju desertā – būs jaunums, ap ko ņemties, un netiks tērēts laiks saldēdiena gatavošanai.
Čerimoja saturot daudz kālija (100 gramos ir 264 mg kālija!), magniju, kalciju, dzelzi, varu un bagātīgi šķiedrvielas, kā arī A, B6 un C vitamīnu, bet ievērojiet, ka tajā ir daudz cukura, tā raksta uztura speciālisti. Daži avoti uzrāda, ka augļa mīkstums veicina mātes piena veidošanos pēcdzemdību periodā.
