Renārs Kaupers dziesmā «Meklēt vienam otru» dzied: «Un, re,/ uz galda smaržo māla krūzēs tēja,/ ir mirkļi, ko gribas satvert,/ un mirkļi, ko palaist vējā./ Lai vienmēr rītos saule,/ un lai nekad nav kari,/ suns sargā kaulu,/ cilvēks gaida pavasari!» Tas ir viens no desmit meistardarbiem, arī viens no maniem mīļākajiem, kas savu vietu atradis jaunajā «Prāta vētras» albumā. Tas pie patērētājiem nonācis vien šonedēļ.
Šo Latvijas kultūras dzīves notikumu es gaidīju vairāk nekā pavasara sauli. Laikā, kad mūziku vieglāk lejupielādēt mp3 formātā vai klausīties digitālajā straumēšanas vietnē «Spotify», nolēmu disku iegādāties veikalā. Tam piemīt sava romantika tāpat kā grāmatu lasīšanai gultā. Turklāt diska vāciņš un un klāt pievienotais bukletiņš ar dziesmu vārdiem un fotogrāfijām ir īsts mākslas darbs. Tagad pat iespējamie sastrēgumi ielu remontu laikā Bauskā mani nebiedē, jo «Prāta vētras» dziesmu trāpīgie teksti un melodijas ļauj pacelties virs strespilnās ikdienas.
Albuma «7 soļi svaiga gaisa» katra dziesma šķiet kā vesela dzīve, kurā ļauts saredzēt tumsā, sasmaržot gaisu un sajust lietas, kuras ar vārdiem nevar raksturot. To var skaidrot ar šogad īpaši cildinātā Raiņa vārdiem: «Visu, ko saka prāts, var pārtulkot visās valodās; Visu, ko saka jūtas, – nevienā.»
Mūzikas kritiķi albumu jau nodēvējuši par labāko šī gada pārsteigumu mūzikā: «Rūpīgi nostrādātas kompozīcijas labākajās «Prāta vētras» tradīcijās.» Šķiet, albums ir atnācis īstajā laikā, kad līdz ar ceriņiem pasaule uzplaukst no jauna. Tagad ar nepacietību jāgaida vasara, kad četrās pilsētās uz koncertiem pulcēsies cilvēku pūļi neatkarīgi no vecuma un tautības. Ar to man arī asociējas «prātnieki» – viņi ir labākā mūsu eksportprece, prot uzrunāt tautas austrumos un rietumos, pats galvenais, – saliedē savējos, ļauj ticēt latviešu mūzikai un stiprai Latvijai.
