Eva un Gints Vidricki no Vecumniekiem rūpējas par diviem draiskiem delveriem – sesku meiteni Princesi un puiku Seskuci.
Jāiegulda darbs
Vidricku ģimene par fretkām jeb mājas seskiem sākusi interesēties jau sen, internetā skatoties video, kā dzīvnieki skraidelē un dauzās. Eva vaicājusi paziņām, kas bija iegādājušies mazos spalvu kamolus, kur tos var nopirkt. «Man paveicās, paziņa bija apzinīga saimniece un mani uzreiz «atsēdināja», pasakot, ka sākumā jāizlasa visa iespējamā informācija par šo zvēru, jo tas nav ne kaķis, ne suns,» atminas Eva.
E. Vidricka uzsver, ka pats svarīgākais ir nopirkt veselīgu dzīvnieku. To var izdarīt speciālās audzētavās, nevis sludinājumu portālā ss.lv par 5 – 75 eiro. Lai seskulēni būtu veselīgi, droši un mīlīgi, jāiegulda darbs, citādi dzīvnieki būs bailīgi, agresīvi un kodīs, skaidro Eva.
Pirms fretkas iegādes saimniekam jāzina, ar ko un kā tas jābaro, kā rīkoties, ja četrkājainais mīlulis saslimst.
Lielāko diennakts daļu, aptuveni 20 stundas, tie pavada guļot. Fretkas mēdz kost un, kad meklējas, izdala netīkamu aromātu. Šiem dzīvniekiem ir strauja vielmaiņa, tāpēc viss notiek ātri, veikli klāt ir arī dažādas slimības. Seski nevar apaukstēties, tie inficējas no saimnieka, tāpēc ļoti jāsargājas, ja mājās ir vīrusu infekcija vai gripa.
Seska paradumi, kopšana un barošana krietni atšķiras no ierastā, tāpēc svarīgi, lai saimnieks apzinātos, ka tas ir viņa īpašais dzīvnieks, iesaka Eva un piebilst: «Ir teiciens «Sesks nozog ne tikai čības, bet arī sirdi». Mums paveicās – vīram seski ir «nozaguši» sirdi.»
Pase ar karaliskiem vārdiem
Pirmo mīluli Eva un Gints 2010. gadā iegādājušies Rīgā no kādas sesku audzētājas. Gribējuši pasteļkrāsas puiku, bet tādu bijis grūti atrast. «Netīšām ieraudzīju fotogrāfiju krievu seskumīļu forumā, vēl viens brīvs seskulis bija tepat Latvijā – Rīgā. Tā nu braucām raudzībās. Ar mazo palaidni uzreiz sapratāmies. Likās, ka nevis mēs izvēlējāmies dzīvnieku, bet tas – mūs,» tikšanos atceras Eva.
Patlaban Vidricku ģimenē ir divi seski. Pasē ierakstīti karaliski vārdi, bet mājās katram ir sava iesauka. 2010. gadā ģimenē ienāca Magic Silver Elfs jeb Seskucis, 2012. gadā – Black Amber Habibati jeb Princese.
Lielākais gardums – gumija
Sesku kopšana esot viegla, ja ievēro pamatprincipu – nedot neko no saimnieka šķīvjiem, un nodrošina, ka dzīvnieks nekam netiek klāt. Seski ir spītīgi un mērķtiecīgi – izdara visu, ko izdomājuši. Šie dzīvnieki nejūt augstumu, tāpēc jāgādā, lai tie nevar augstu pakāpties. «Mani seskuļi ir socializētas būtnes un cilvēkiem nekož. Īpaša smaka jūtama, kad tie pirmo reizi meklējas, nobaidās, pārdauzās vai atslābinās, bet tas gadās ļoti reti. Tas ir Mendeļejeva tabulas koncentrāts, bet mitra salvete zem astes smaku ātri likvidē,» skaidro Eva.
Neviens zinātnieks nespēj izskaidrot, kāpēc lielākais gardums fretkām ir gumija. «Tā kā gumiju grauzt nedodu, no ēdamām lietām mīļākais našķis ir paipalu oliņas un zivju eļļa. Neatsakāmies no svaigas putnu, laša, truša gaļas,» ēdienkarti atklāj saimnieki.
Neatlaidīgi kleptomāni
«Meitene biežāk nāk pie manis samīļoties, puika – pie vīra. Seskucis ir vīra mīlulis, jebkurā brīdī viņu bučo, bet manā tuvumā demonstratīvi aizgriež degunu. Paipalu olu dienas mums ir trešdienas un svētdienas. Ja es to neatceros, fretkas atgādina – stāv surikātu pozā un dīdās pie šķīvja, kur jāieliek oliņa,» stāsta Eva.
«Seski ir spītīgi un neatlaidīgi. To, ko nevar izdarīt ar pirmo reizi, paveic ar tūkstoš otro. Dara, kamēr izdodas. Fretkas ir hiperaktīvas un ziņkārīgas – visu pārbauda, iebāžot savu degunu, tāpēc tās ir grūti nofotografēt,» teic saimnieki.
Itin bieži dzīvnieki sastrādā blēņas. Reiz Eva pārnākusi mājās, kad vien sesks no skapja augšas ar purniņu grasījies nogrūst pēdējo grāmatu, otrs lejā gaidījis kārtējo lidojošo priekšmetu. Abi ir kā nindzjas – uzrāpjas jebkur.
Seski ir kleptomāni – piesavinās svešas mantas. Izteiktāk šī īpašība manāma puikam. Tas itin bieži no kājām novelk čību un to kaut kur paslēpj. «Ja kaut kas ir pazudis, revidēju palaidņa saimniecību. No mazajiem nebēdņiem esmu iemācījusies, ka viss ir iespējams, vajag vien mazliet pacietības un neatlaidības,» atzīst Eva.
