Būt solidāriem un pacietīgiem

Pat nezinu, kura no likstām mūs te, Nīderlandē, vairāk spiež pie zemes. Izvēlēties ir, no kā, tā sakot, katrai gaumei un patikšanai. Bail pat skatīties pa malām, ka vēl kāda liksta neuzglūn. Uz šī ņirbošā fona nevar arī īsti saprast, cik lielā mērā Ukraina no tām visām likstām ir lielākā. Nav jau mums te, Holandē, vēsturisku asociāciju, nav mums te ar’ nekādu dziļu zināšanu vai personiskas pieredzes. Bet arī manā mazajā – cik tie būtu, 500 metri? – ielā ir Ukrainas karogs. Viens. Un skaidri zinu, ka šai mājā dzīvojošajiem nekādu tiešāku vai netiešāku saišu ar šo zemi nav. Uz lielākām ciema ielām ir vairāk nekā viens karogs, un dzīvesbiedra paziņa sakās pieņemšot savā brīvdienu mājā Ukrainas bēgļus.

Citādi gan šo bezjēdzīgo karu (un kurš karš gan ir jēdzīgs?) koka tupeļu zemē visspilgtāk var pamanīt nemitīgi kāpjošajās cenās un fritēšanas eļļas un miltu tukšajos plauktos. Ikdienā nedzirdēt apspriešanos par kara gaitām, kura puse vairāk spīdzina gūstekņus vai kurš alfabēta burts īsti būtu aizliedzams. Mums te «karš» ir lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā un apkures ierīcēs mājās. Tāds patērētājkarš.

Īstais karš ir vien avīžu slejās un televīzijas ziņās. Re, 17 no 75 akreditētajiem krievu diplomātiem ir jādodas prom no Hāgas! Tā vēl nekad iepriekš neesot bijis, ziņo avīzes. Dienu pirms šīs vēstules pabeigšanas, Volodimirs Zelen-skis paredzējis uzrunāt Nīderlandes Pārstāvju palātu. Viena partija gan atteikusies būt parlamentā šajā laikā un arī nepiedalīsies debatēs, publiski paziņojot, ka šādas uzrunas ir pretrunā ar parlamenta tradīcijām. Parlamentam ir tikai viena funkcija – aizstāvēt Nīderlandes intereses. Kara retorika un emocionāla pareizās puses izvēlēšanās nepiedien šai institūcijai, teikts partijas izplatītajā paziņojumā (tādēļ gan divi deputāti izstājās no šīs partijas).