www.bauskasdzive.lv
Pagājušajā nedēļā skolēniem bija brīvlaiks. Ne viens vien skolas vecuma bērns bija sastopams bijušajā skeitparka teritorijā ar savu braucamo un pauda nožēlu, ka Bauskā vairs neesot, ko īsti darīt.
Salātu ielas namu iedzīvotāji arī ir nemierā ar šī brīža iekšpagalma ainu. “Zāliens tiek izbraukāts, tāpat arī automašīnas tiek novietotas zaļajā zonā, te valda nesakārtotība. Piemēram, bērnu laukumiņā jau tā aprīkojums nabadzīgs, turklāt visi objekti ir dubļos. Pavasarī, rudenī un lietainā laikā bērni mīcās pa dubļiem. Vai ir kāds plāns sakārtot šo iekšpagalmu? Vai pilsētā ir noteikumi par auto braukšanu un stāvēšanu zaļajā zonā?” interesējās baušķenieki.
Novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs paskaidroja, ka tiek gaidīta sausāka laika iestāšanās, lai viss nožūst un lai var iekšpagalmā iebraukt ar tehniku un vēl sakopt bijušā skeitparka teritoriju. Kamēr mitrs, to, protams, nevar izdarīt, lai zālienu nesabojātu vēl vairāk.
“Par nākotnes vīziju – aicinājums iesaistīties šo māju iedzīvotājus, lai viņi pauž savas idejas, ko un kā iekšpagalmā sakārtot un iekārtot. Turklāt pieejami projekti, caur kuriem idejas īstenot,” aicina I. Romānovs.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītājas vietniece Dace Šķiliņa ir izsūtījusi vairākām personām, minēto Salātu ielas māju iedzīvotājām, e-pasta vēstules ar uzaicinājumu pievērst uzmanību šai teritorijai un iesniegt savus priekšlikumus iekšpagalma sakārtošanā projektu konkursā sabiedrības līdzdalības budžetā.
“Prioritāri būtu jāskatās iedzīvotājiem pašiem, kas viņiem būtu nepieciešams. Tāpēc gaidām iniciatīvu, iedzīvotāji identificē un iesniedz ideju līdzdalības budžetam, un tālāk mēs – pašvaldība – to realizējam,” akcentē Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska.
Par automašīnu stāvvietām. Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis arī aicina iedzīvotājus vienoties, kā iekārtot iekšpagalmu, – tā kā teritorija liela, varbūt iespējams vienu papildu joslu ierīkot automašīnu stāvvietai un tad pārējo platību izveidot atpūtai, kā paši iedzīvotāji to vēlētos. Arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks rosina māju iemītniekus aktīvāk lemt par savas vides iekārtošanu. Viņš kā piemēru min Iecavu, kur projektā “Iedzīvotāji veido savu vidi” paši ierīkojuši papildu stāvvietas automobiļiem.
Diemžēl Ceļu satiksmes likums vairs neaizliedz automobiļus turēt zālienos. “Nākotnē, iespējams, mēs varētu šādu normu iekļaut pašvaldības saistošajos noteikumos, lai neizbraukā zaļo zonu,” paskaidro B. Ostrovskis.
Tikmēr Salātu ielas nama iedzīvotāja Agnese uzskata, ka jebkura tehnika var iebraukt skeitparka teritorijā un savākt vismaz naglas, skrūves un gružus, kas tur ir palikuši pēc demontāžas darbiem. “Amatpersonu atbildes uzjautrina. Tur taču ir asfalts līdz skeitparka teritorijai. Bērnu laukumiņš pirms pāris gadiem tika atjaunots, jo sociālajos tīklos tika sacelts tracis par tā bīstamo stāvokli. Sākumā gan paziņoja, ka nav finansējuma, bet pēcāk to kaut kur atrada. Diemžēl, pusaudži ir nežēlīgi un ilgs mūžs noteikti tam nav paredzams. Lai cik traucējošs un skaļš bija skeitparks, bet bērniem un pusaudžiem vismaz bija vieta, kur izlikt savu enerģiju gan ar velosipēdiem, gan skrituļslidām, gan skūteriem. Tagad lēkā pa mazo bērnu laukumiņiem, lauž šūpoles un dauza slidkalninus. No vienas puses, es izeju ārā salamāt šos dauzoņas, kuri spēlē “ķerenes” mazuļu laukumiņā un lien bēbīšu šūpolēs, bet no otras puses, kur viņiem iet un ko darīt?” savu viedokli pauž baušķeniece Agnese.
Viņa atklāja, ka nevienu e-pastu no pašvaldības nav saņēmusi, taču uzskata, ka nav pareizi visu novelt uz iedzīvotāju pleciem. “Tagad viss jāpaveic iedzīvotājiem pašiem? Ko darīs pašvaldība? Kur tad te ir tie aktīvie iedzīvotāji, kuriem kaut kas interesē? Es uzskatu, ka skeitparks ir šeit vajadzīgs. Te katru dienu vēl joprojām ir bērni un pusaudži, kuri atbrauc ar savu riteni, skūteru un braukā vienkārši pa asfaltēto daļu,” norāda baušķeniece.
Zālienos auto?! Nu tad atkritumus arī beram zālienos. Kā tad domājat pļaut tos auto izvagotos zālienus? Kā domājat tīrīt asfaltu no zālienu dubļiem? Noteikumos atļauts? Pilsētā? Jūs ko! Bet stāvvietas ir vajadzīgas.
Ja pareizi saprotu, līdzdalības budžets ir ir paredzēts diezgan ierobežotai jomai, prioritāri pašvaldības īpašumu uzlabošanai. Tā kā rakstā pieminēti arī iekšpagalmi, gribētos saprast, kā iespējams uzlabot to stāvokli. Dzīvokļus noprivatizējām, mājām piegulošo teritoriju dabūjām pūrā kā kopīpašumu (dzīvokļu īpašnieku domājās daļas). Tagad padomju asfalts jau gandrīz sabrucis, bedres kļūst arvien dziļākas, zaļā zona tiek izbraukāta un pārvērsta dubļu putrā. Lai normāli dzīvotu, būtu jālej jauns asfalts, lai būtu, kur likt milzīgo autoparku, jāpaplašina stāvlaukumi. Kā to izdarīt? Par kādiem līdzekļiem? Formāli esam īpašnieki, bet reāli neko izdarīt nevaram. Nav aktīvo, pašaizliedzīgo līderu, kas mestos to visu organizēt, nav gribētāju par to maksāt. Tie, kas gribētu kaut ko mainīt, vieni paši nespēj to pacelt. Finālā pērkam tik džipus ar augstāku klīrensu un maucam pa vecam. Problēma aktuāla visā Latvijā. Vai šo nevajadzēja risināt valsts un pašvaldību līmenī, nevis atstāt uz pilsoņu parasto pleciem?
Vienreizējs un ģeniāls padoms iedzīvotājiem -rakstiet līdzdalības projektu!!! Cik projektus viņa pati ir uzrakstījusi? Tieši nevienu….Piekrītu Agneses teiktajam.
Varbūt deputāti pastradās kādu nedēļu ar lāpstu,slotu,grābekli…vai tikai gudri siltos kabinetos filozofēs.
Daudzstāvenes. Pagalmu zemi uzspieda privatizējot dzīvokļus. To uzspieda tā laika pašvaldība. Realitātē pagalmi ir publiska teritorija, kuros asfalta platība ir sociālistikā, bet mašīnu skaits ir šodienas, kur brauc jebkurš Šengenas zonas un arābu pasaules iedzīvotājs. Katrs dzīvoklis maksā par zemes platību, bet līdz šodienai dzīvokļa īpašnieks nezina kur ir “viņa zeme”. Šis fakts, kvalificējot lietu stāvokli juridiski, apliecina, ka pagalmi reāli ir publiska teritorija , par kuru dzīvokļu īpašnieki ir maksājuši nodokli, tātad ir apmaksājuši pagalmu bedru uzturēšanu un labiekārtošanu. Pretējā gadījumā var būt nopietnas pretenzijas par zemes reālu neiemērīšanu senajos laikos. Ja zeme tiks iemērīta, tad tā tiks nožogota un tur tiks novietotas dzīvokļa īpašnieka ģimenes automašīnas. Ja bedres nelabosiet, tad atdodiet praktiski visu pagalmu nodokļos samaksāto naudu. Uzstādīsim barjeras, norobežosimies no atkritumu vedējiem, pašvaldības un citām iestādēm pagalmos . Atkritumu urnas novietosim publiskās teritorijās, jo urnas ir pašvaldības īpašums. Putra ir ievārīta deviņdesmitajos pretēji iedzīvotāju gribai. Izstrebiet, bet ar prātu. Ir iespējas parādīt loģiku, cilvēcību, eiropeiskumu.
Jau tiek domāts kā no pagalmu “īpašniekiem” izspiest nopietnu naudu?
Pagalmu jautājuma risinājums un to sakārtošana vai nekārtošana parādīs pašvaldības ierēdņu un politiķu būtības kārtējo šķautni.
Nav tik sen, kad Vītolu ielas mājām pagalmus sakārtoja un nobruģēja par pašvaldības naudu. Kāpēc tas netiek darīts citu daudzdzīvokļu māju pagalmos? Tur nedzīvo tik daudz vēlētāju, nav vērts?
Diemžēl, kaut arī Vītolu ielas kvartālā bija iedzīvotāju līdzdalība (neatceros, cik no mums iekasēja), bet Vītolu 14 mājas viens gals tā arī palika pusratā. Tagad tur visi mīcās pa dubļiem lietus laikā un elpojam putekļus sausā laikā.
Man patik īpašums uz Marsa!Šito der nokopēt un piespraust katrā īpašumā pie daudzstāvenes nama durvīm.
Lielākā daļa no pilsētā esošajiem daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem ir blakus esošo māju piegulošā teritorija, kuru izvietojums pieejams mājas lapā http://www.kadastrs.lv. Par šo teritoriju uzturēšanu ir atbildīgi attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki un to sakārtošana tiek segta no uzkrātajiem mājas apsaimniekošanas līdzekļiem.
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka iedzīvotāji neapzinās, ka daudzstāvu māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tāpēc viņi ir atbildīgi par to, kādā stāvoklī ir mājas pagalms, piebraucamais ceļš, kā arī pati māja. Joprojām daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu privātīpašums ir tikai dzīvoklis, bet par mājas uzturēšanu un apkārtējās teritorijas sakārtošanu ir atbildīga pašvaldība. Taču iedzīvotājiem būtu jāapzinās, ka daudzstāvu māja ir ēka, kurā viņi dzīvo un viņi paši ir ieinteresēti, lai šī ēka un tai apkārt esošā teritorija būtu sakārtota un labiekārtota. Kamēr nemainīsies iedzīvotāju attieksme pret savu īpašumu, situācija netiks atrisināta.
Skaidrs, ka ar mājas uzkrājumu šādus darbus nevar paveikt, tāpēc citās pašvaldībās ir pagalmu labiekārtošanas programmas. Ar pašvaldības līdzfinansējumu tiek sakārtoti pagalmi. Vai iekšpagalms būtu jāatvēl automašīnām? Vai katram būtu jāpiebrauc pie namdurvīm? Man patīk jaunie projekti ar apakšzemes stāvvietām un slēgtu teritoriju visapkārt. Iekšpagalmos atrodas moderni rotaļu laukumi, lapenes, pergolas, apstādījumi, sākot no hortenzijām, pampu zālēm un beidzot ar bonsai kociņiem Šādos pagalmos droši bērnus palaist un ir arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, kur uzturēties, kaut sēdēt grāmatu palasīt. Mums te ir kaut kāda parodija par pagalmu.
Nenosegtā smilšu kaste šajā iekšpagalmā apliecina, ka bērni šeit nav prioritāte. Suņu, kaķu atvērtā tualete.
tā atziņa nākusi vēl no tiem laikiem, kad pēc padomju okupācijas laukos notika kolektivizācija un visus sadzina kolhozos un lopiņus vajadzēja nodot kolhozu fermām, kur tie ātri vien izģinda nepietiekamas aprūpes dēļ. Ar ko tagad daudzu daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieku loģika atšķiras no toreizējo kolhoznieku loģikas- it kā ir mans, vai tomēr nav mans, tas par kopīpašumā esošajām ēkas daļām un piegulošo zemi? Vai tiešām jūsu “degungalu” kādam jāsakopj par citu cilvēku samaksātajiem nodokļiem, to cilvēku, kuri lielākoties paši sevi prot un vēlas sakopt. Tad, kādēļ gan privātīpašniekam var PP var uzlikt gan sodu, gan vairākkārt palielināt NĪN apjomu par nesakoptu īpašumu, bet daudzīvokļu nama īpašniekiem, izskatās, to nevar un vesels bars speciālistu domē spriedelē, ko darīt šādos gadījumos, ja īpašniekiem “kolhozā” kaut kā vienalga, kas aiz viņu durvīm darās un piedevām vēl pietiek nekaunības prasīt, lai citi to sakopj viņu vietā.
Kāpēc deviņdesmito gadu pašvaldībai neienāca prātā ielikt vienā “dāvanu maisā” ar dzīvokli arī Bauskas ielas? Salātu iela tagad būtu izbraucama tikai ar traktoru. Sakiet paldies, ka iedzīvotāji maksā par to “piemājas” zemi, kuras reāli viņiem nav un viņi ar to nevar rīkoties pēc saviem ieskatiem! Pat ja visiem zemi -pagalmus sadalīs, tad kādam tiks iebrauktuve, kādam pagalmā nepieciešamā caurbrauktuve, kādam tiks koku rinda, kādam zālājs, kādam miskastes vieta, kur viņš savu mašīnu nevarēs nolikt! Gribu zināt tā idiota uzvārdu, kas izdomāja piekabināt dzīvokļiem “piemājas” zemi! Tikko būs runa par kaut kādu maksāšanu pagalmu, iebrauktuvju teritorijā, tā lūdzu ticamu atskaiti kur ir izlietota NĪ nodokļa pagalmu nauda! Turklāt mēs visu laiku maksājam ēkas uzturēšanas maksājumus, kur ir skaidri norādīts, ka mēs maksājam par ietvju un laukumu tīrīšanu, apstādījumu kopšanu, zālāju pļaušanu. Līdzīga situācija ir Rīgas jaunajos namos, kuru teritorija ir iežogota. Iedzīvotāji pērkot dzīvokli ir samaksājuši arī par publisko (iežogoto) teritoriju ar stāvlaukumu, atkritumu novietni, bērnu laukumu, zālāju, apstādījumiem. Dažos projektos pirmā stāva dzīvokļiem piedāvā tā saukto dārziņu ar tiešu izeju no dzīvokļa. Uzreiz radās juridisks kāzuss. Par šo dārziņu projekta attīstītājs iekasēja naudu, bet Zemesgrāmatā šo dārziņu ierakstīt nevar, jo tā ir visas mājas publiska teritorija, viens veselums. Ušakova laikā bija Rīgas pagalmu “glābšanas” pašvaldības finansēta programma. Bauskā snaikstās ar miljonu maisu lai tos izkaisītu dažos Bauskas graustos par prieku dažiem Bauskas iedzīvotājiem, bet pagalmu sakārtošanā, kas faktiski ir publiska pilsētas teritorija pašvaldība negrib neko darīt, kaut Vītolu ielas gadījumā tomēr darīja, kā parasti- ilgi un dārgi. Ir izdarīts tipiskā Latvijas stilā, vispirms sastrādājam muļķības, tās “iecērtot akmenī”, jeb ierakstot papīros un tad nezinām kā tās muļķības izlabot. Ja gribat lai par pagalmiem iedzīvotāji maksā papildus esošajam NĪ nodoklim, iemēriet zemi ar deviņdesmito gadu mērīšanas izmaksām, jo to neizdarījāt savlaicīgi, paskatieties kā iedzīvotāji izkausies un saies zvēriskā naidā, jo asfalta visiem nepietiks un ko viņi beigās teiks par pašvaldību. Jūs vienkārši padzīs, arī ilgsēdētājus.
Brīnums nu gan, kāpēc galvenā namu speciāliste Ingrīda Levko vēl nav iekomentējusi un uzrakstījusi savus ierosinājumus? Varbūt zem kāda nika slēpjas?
Latvijā daudzās vietās ir “kopus cūkas” un tur neko nevar darīt, tādas ir pat Vācijā.
Ja nepietiek prāta kur un kā darīt, tad pašvaldība to varēja pajautāt Polijā, Gruzijā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā.
Čaklajiem privātmāju īpašniekiem vēl pietiek bezkaunības pamācīt, vienlaicīgi vedot savus atkritumus uz daudzstāveņu miskastēm. Ja mans, tad žogs apkārt un daru ko gribu, ja tāda nav, tad publiska teritorija ar visām no tā izrietošām konsekvencēm. Starp citu, kā pašvaldība vai valdība domā nodrošināt elektroauto lādēšanu daudzstāveņu pagalmos. Vēl daži gadi un Rietumi sāks masveidā pārdot lietotos elektroauto.
VS laikos daži vīri pavasaros dažās dienās aizlipināja pagalmu asfalta caurumus un bija miers mājā uz gadu. Izskatās, ka tagad tie vīri ar atlaisti, viņu bliete, darvas mašīna, kompresors, lāpstas ir nodoti lūžņos un ir tikai iedomīgas dāmiņas un “biznesa vadītāji” bez reālā darba veicējiem, kā arī ir “savējie” ārpakalpojumu sniedzēji, kas bez pusmiljona nekust no vietas, kas reāli neko nespēj lēti un ātri, tikai bojā nervus iedzīvotājiem.
Tie tūkstoši daudzstāveņu iedzīvotāji ir nodokļu maksātāji , vēlētāji, kā arī pārsvarā labi cilvēki un Bauskas funkcionēšanas pamats. Jāieklemmējās uz kāda idiota deviņdesmitajos radīto kļūdu?
Daudzstāvu ēku iedzīvotāji gadiem ir maksājuši par ēku un “piešūtās” teritorijas apsaimniekošanu. Ja kādi “taisnie” uzskata, ka jāmaksā vēl nezin cik un nezin kam, tad tas ir salīdzināms ar situāciju, kur jūs samaksājat par braukšanu uz Rīgu ar autobusu, bet esat spiests maksāt vēlreiz un braukt ar savu auto. Ir jāatbild par samaksāto ar reālu darbu, ne sēdēšanu darbā, pretējā gadījumā tā ir naudas izkrāpšana.
Man ir privātmāja, kur gribētos sakārtot pagalmu, izbūvēt baseinu un uztaisīt normālu piebraucamo ceļu. Jāraksta projektiņš, lai pašvaldība uztaisa. Man naudiņas nepietiek…:))
Tad vēl pašvaldības ceļš iet pa manu zemi un Sadales tīkli, un TET kabeļi, Conexus, GASOutt Neviens negrib maksāt… 😀
Nav kur nolikt mašīnu daudzstāvenes pagalmā uz “savas” ar nodokli apmaksātās zemes. Varbūt jāliek kādā privātmājas pagalmā bez vārtiem un žoga?
Tai pagalmu un projektu jautājumā jāiesaista birža. Ir jāsadārdzina tās lietas un jāpadara absurdas. Tikai latvieši spēj apmaldīties trijās priedēs un sapiņķerēt vienkāršas lietas, kaut gan mums ir blāķiem departamentu, apvienību, aģentūru, kvalitātes vadību, juridisko departamentu un citu liekēžu . Kādu pagalmu seksa skandālu arī vajadzētu…Kur ir profesori un studentes?
Fotogrāfijā un rakstā minētā teritorija ir pašvaldības īpašums. Variet filozofēt cik uziet, paskatiet kadastrā. Līdz ar to, nesakārtotais īpašums ir jāsakopj pašvaldībai pašai. Mēs iedzīvotāji taču maksājam nodokļus un lūgtum, pa tiem arī savediet kārtībā. Nekādām apkārtējām mājām tas nav jādara. Attiecīgi, ja pašvaldība nav labi saimnieki savā zemē/īpašumā, nodot to lietošanā prasmīgam saimniekam. Tik vienkārši.
tad jau jums, neapmierinātajiem par namam piegulošās zemes privatizāciju, tāds pats jautājums būtu jāuzdod, kurš izdomāja piespiedu privatizāciju, bez jūsu konkrētā dzīvokļa, arī visām koplietošanas telpām, ieskaitot kāpņu telpas un lievenīti iepretim parādes durvīm. Par to taču jūsuprāt jārūpējas novada domei, jāsakopj par budžeta līdzekļiem.
izskatās, te ne viens vien jau vai joprojām komunismā dzīvo, ja jau iedomājies, ka pašvaldībai būtu jārūpējas par viņa privātā elektroauto uzlādes vietu pagalmā. Tagad, pēc lielā tēriņa- auto iegādes jau būsi atguvies, un tiem 5 tūkstošiem tev piešķirtās naudas šāda auto iegādei, pieliec vēl piecus, pasūti projektu, saņem būvatļauju, nolīgsti strādniekus un lādē savu “zaļo brīnumu” bez bēdu. Jeb cik ilgi vēl esi iecerējis dzīvot komunismā, kad tavas personiskās vajadzības tiks apmierinātas par visu tavu līdzcilvēku nodokļos “samesto” naudu?
Man pie savas mājas pieguļošas ielas bedres arī jāsaved kārtībā pašam? Sākšu darīt, tad jau nāks un aizrādīs, ka neatbildīs kādiem tur standartiem, nodarbojos ar kādu kaitējumu ne uzlabošanu. Katrs pats tomēr to savu īpašumu uztur. Maksāju nodokļus, kāpēc man pašam vēl svešs īpašums jāsaved kārtībā par saviem līdzekļiem? Par privatizācijām – bija sen, dzīvojam šodienas likumos. Ja daudzstāvenēs zeme, lieveņi, kāpņutelpas ir saimniekam, kurš to nevar uzturēt, nodot lietošanā kuram ir šāda vēlēšanās un iespējas. Pilsēta iespējams paliks sakoptāka. Zināms, ka novads var pastavēt, jo to dotē, tāpēc lielus uzlabojumus ne-privātu teritoriju uzlabošanā nevar gaidīt.
Lietuvā esot valsts bezmaksas uzlādes punkti. Lietuvā nav kapitālisma? Pašvaldības BNKS ar kapitālismu kā ar vīģes lapu aizsedz savu praktisko nevarēšanu un necieņu pret viņu uzturētājiem.
No šiem komentāriem ir jaušams, ka Jelgavā nenoderīgo reforma, kā parasti Latvijā, ir tikai visu sačakarējusi.
Jūs,ļaudis,par mazu naudu izdariet,mēs par lielu jums “padomus”sniegsim,kā sačakarēt
Atjaunojiet skeitparku! Bērniem un jauniešiem bija ko darīt un kur pavadīt brīvo laiku. Ko tagad? Un zāliens tiešām tik izbraukats, ka nepatīk uz to skatīties. Bauska ir nesakārtota pilsēta.