Tuvo ziemu, nākamā gada budžeta spīles un pedagogu nemierus par neloģisko algu reformu pārspēj bēgļu tēmas zelēšana visos līmeņos – no virtuves līdz prezidenta rezidencei. Ilgi turējos nomaļus. Eiropas griba un likumi pāri visam! Un tomēr nenoturējos paust savas izjūtas, kad notikumi kļuvuši nevadāmi un eiropieši savā naivumā ir apbrīnojami, pat nemēģinot iedziļināties nepārtrauktās, milzīgās ļaužu plūsmas patiesos iemeslos un mērķos.
Eiropu ik dienas iekaro tūkstošiem tā saucamo bēgļu, kas, pašu dienvidnieku vārdus atkārtojot, ir patvēruma jeb labākas dzīves meklētāji līdz pat 80 procentiem no visiem «laivotājiem». Televīzijas piedāvātajos sižetos neesmu manījusi nevienu izmisušu bēgli, kas no pārdzīvojuma, ka nonācis drošībā, mestos pie zemes un pateiktos savam dievam par iespēju palikt dzīvam. Mūžā esmu redzējusi patiesi kara šausmu un citu ciešanu pārņemtus cilvēkus, arī vistuvākos, bet nekā tāda nav muskuļotajos jaunajos vīriešos ar bērniem kā vairogu rokās turīgāko Eiropas valstu meklējumos. Jautāju sev, kur palikuši cietēju vecļaudis, pret kuriem islāmam esot sevišķa cieņa? Vai pamesti iznīcībai par ēsmu?
Amizants šķita BNS foto «Latvijas Avīzē», 16. oktobra numurā, no Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izbraukuma sēdes Latvijas Islāma kultūras centrā Rīgā. Noāvuši apavus, deputāti dziļā padevībā nometušies sēdus uz paklāja, gatavi uzklausīt islāma prasības un norādījumus, kā mums integrēties, jo, pēc centra runasvīra Roberta Klimoviča pareģojuma, pēc 50 gadiem Latvija būšot islāma valsts.
«Neiejūtīgos latviešus» nosodošo toni mainījusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. TV sižetos viņa esot pārliecinājusies, ka nepārtrauktajā ļaužu plūsmā galvenokārt redzami jauni cilvēki un nevarot salīdzināt bēgļus Otrā pasaules kara laikā ar šiem prasīgajiem brašuļiem. Māksliniece Džemma Skulme tautu staigāšanu nosaukusi par «bezgalīgu draudu». Bet mūsu masu informācijas līdzekļos bija nostiprinājusies partijas «Vienotība» reklāma, lai iežēlinātu šaubīgos, arī mani, noskaņojot sabiedrību neredzēt un nemeklēt, kas slēpjas aiz bēgļu maskas. Diemžēl ir panākts pretējais – adresāts ir sašutis par galējo robežu pārkāpumu – mūsu tautas svētuma, triju zvaigžņu, piesaukšanu reklāmā. Tagad «trīs zvaigznēm» cits «tulkojums» – «atbildība, līdzcietība un gods» ar zemtekstu – izvēlīgie bēgļi. Ātrā reakcija uz minēto reklāmu skatāma zīmējumā žurnāla «Mezgls» 21. numurā – saļimusi tautā sauktā «Milda» zem ES karoga zvaigžņu, sirpja un āmura, pusmēness ar zvaigzni un citu simbolu sloga. «Vienotības» bezmērķīgā, sabiedrību kaitinošā reklāma izsita no līdzsvara pat neitrāli tolerantos un deldēja jau tā sarukušo partijas reitingu. Nu to vairs nedzirdu.
Kāda vēl nezināma spēka izraisīto un veicināto cilvēku straumi uz mūsu kontinentu Eiropas Savienība (ES) ir palaidusi pašplūsmā, un tagad katra valsts cīnās par savu teritoriju, kā mācēdama. Ungāri nostiprina robežas, Turcija par bēgļu lavīnas apturēšanu prasa ātrāku iekļūšanu ES un 4,3 miljardus bēgļu centru ierīkošanai, turp bija devusies Vācijas kanclere Angela Merkele, apjēgdama, ka arī viņas valstij ir savas iespēju robežas ienācēju uzņemšanai. Vācijas policija paziņojusi, ka «mūsu iekšējā kārtība ir apdraudēta, mēs esam tuvu sociālajiem nemieriem».
Aicinājums uz žēlsirdību (kritiskās situācijās latviešiem tās patiesi nekad nav trūcis) nesaskan ar tautu pārvietošanās izpildījumu, kas izdzēš notiekošā skaidrojuma ticamību. Eiropā jau iekļuvuši divi miljoni migrantu, to skaita pieaugumu «nodrošina» Krievijas uzlidojumi Sīrijai. Runa ir par vēl 200 tūkstošiem patvēruma meklētāju izmitināšanu Eiropas valstīs. Latvijas «kvota» septiņi simti vai septiņi tūkstoši neko neizšķir, tas ir tikai sākums…
