Kooperatīvās sabiedrības «Mežsaimnieks» valde pieņēmusi lēmumu iesaistīt jaunus biedrus ārpus Kurzemes, un mūspusē pirmie sadarbības partneri varētu būt biedrības «Bārbele» dalībnieki.
Bārbeliešu vadītājs Jānis Folkmanis «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka mazajiem mežu īpašniekiem šī būs laba iespēja ienesīgi un ilgtspējīgi apsaimniekot savu mežu, kas, iespējams, atstāts bez uzmanības vai prasa pārāk daudz ieguldījuma.
Redz potenciālu
Vecumnieku novadā ir iespējas un potenciāls dibināt kooperatīvu, taču meža īpašnieku atsaucība ir niecīga, saka J. Folkmanis. Pēc viņa pieredzes, sekmīga attīstība būtu kooperatīvam ar 150 – 200 īpašniekiem noteiktā reģionā, kopumā 2 – 2,5 tūkst. ha apsaimniekojamā meža. Valstī efektīvas būtu trīs četras lielākas kooperatīvās sabiedrības.
«Mežsaimnieka» vadītājs Grigorijs Rozentāls «Bauskas Dzīvei» atklāj – aktīva attīstība Kurzemes kooperatīvā notiek kopš pagājušā gada, kad sākta mērķtiecīga mežizstrāde un apsaimniekošana. Viens cilvēks atbildīgs par ciršu izstrādi un pārdošanu, cits – par mežu kopšanu un atjaunošanu. G. Rozentāls pārzina darbu procesu, tiekas ar kooperatīva biedriem, apskata jauno dalībnieku īpašumus, sagatavo attīstības plānus.
«Esam nonākuši līdz tam, lai paplašinātos citos reģionos, tāpēc ar valdes lēmumu meklējam partnerus Zemgalē un Vidzemē,» stāsta G. Rozentāls, «kooperatīva vadīšana ir mans pamatdarbs, paralēli pārstāvu biedrus Zemkopības ministrijā, piedalos politikas veidošanā. Mūsu partneri biznesā izvēlēti ilgstošā sadarbībā, biedriem sūtām informāciju gan par saimnieciskās darbības rezultātiem un cenām, gan par Eiropas projektu iesniegšanas termiņiem un citām nozares aktualitātēm.»
Pilnvaro rīkoties
Ikviens kooperatīva biedrs ir uzņēmuma īpašnieks, katram kopsapulcē ir viena balss, neatkarīgi no meža īpašuma lieluma, apstiprina G. Rozentāls: «Sadarbības pamatā ir kopīgi mērķi un uzticēšanās. Ja cilvēks atnācis pie mums, uzskatām viņu par ilgtermiņa partneri. Strādājam pēc Ziemeļvalstu mežu kooperatīvu parauga, te jauns ritenis nav jāizgudro. Par kokapstrādi pēc ziemeļnieku parauga pagaidām nedomājam, jo attīstībai jānotiek secīgi, taču apsveram zaru šķeldošanu, lai tie nav jāpārdod kaudzēs pie ceļa.»
«Mežsaimnieks» var būt risinājums tiem īpašniekiem, kam trūkst laika vai pieredzes, lai pareizi apsaimniekotu savu mežu. «Ar pilnvarojumu palīdzēsim to sakopt, izstrādāt, par iespējami labāku cenu pārdot koksni, atjaunot stādījumus, iegūt Eiropas fondu atbalstu,» saka G. Rozentāls, «palīdzēsim aizaugušu lauksaimniecības zemi transformēt par mežu un izmantot turpmāk.»
Šāds piedāvājums ļoti vilinošs šķiet Bauskas novada Vecsaules pagasta saimniecības «Sniedzes» īpašniecei Ligitai Rūtenai. Viņa «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Manā īpašumā ir 24 ha meža un vairākas aizaugušas platības, ko vairs neatkopšu par apstrādājamu lauksaimniecības zemi. Kad bija jāaudzina bērni, mežu vairāk izmantojām kā ienākumu avotu, bet tagad tas jāsakārto, taču pašai trūkst gan pieredzes, gan spēka.»
Ligitas īpašums ir septiņus kilometrus no Bārbeles un četrus kilometrus no Bruknas, lauksaimniecības zeme tajā ir 14 ha, bet apsētas platības atlikušas vairs pieci hektāri. «Mežs nāk virsū, jāgūst labums no tā, kas ir,» pragmatiski secina Ligita, «kooperatīva pakalpojumi šķiet gan izdevīgi, gan ērti.»
Atbalstīs partnerus
«Mežsaimnieks» izstrādā tikai savu biedru mežus, taču reizumis pieļaujot izņēmumus, un saimnieki no malas parasti kļūst par biedriem, jo sadarbība ir sekmīga, stāsta G. Rozentāls. Jau vairāki saimnieki no Zemgales un Vidzemes pauduši vēlmi iestāties Kurzemes uzņēmumā, un tagad ar valdes lēmumu tas būs iespējams. «Mums vajadzīgi sadarbības partneri citos reģionos, sākumā maksāsim par konkrētiem pakalpojumiem,» saka vadītājs, «vērtēsim, kā sadarbība attīstīsies, un agri vai vēlu mums būs zars Zemgalē.»
J. Folkmanis apstiprina, ka atbalstīs «Mežsaimnieka» ienākšanu mūsu novados, jo līdzšinējā sadarbība ar G. Rozentāla komandu liecinot par nopietniem nolūkiem un godīgumu: «Gan saviem biedriem, gan pārējiem ieteiksim kļūt par kooperatīva dalībniekiem. Biedrība nevar pildīt kooperatīva funkcijas, jo pirmā ir domubiedru apvienība, bet otrais – saimniecisks uzņēmums. Taču mēs kā nevalstiska organizācija būtu kā tilts uz kooperatīvu.»
«Bārbeles» biedru skaits audzis un pārsniedz 50. J. Folkmanis vērtē, ka pēdējais pieplūdums noticis, pateicoties Eiropas fondiem, jo ar dalību mežīpašnieku biedrībā var iegūt papildu punktus projektu atbalstam. Bārbeliešiem ir iestrādes tehnikas pirkšanā un pakalpojumu sniegšanā, taču mežu kopšana ir saimnieciska lieta, un tagad ir vajadzība pēc plašākas uzņēmējdarbības, uzsver nozares lietpratējs.
Jāpiebilst, ka interesi par sadarbību ar Latvijas meža nozari nule pauduši Ķīnas pārstāvji.
UZZIŅAI
Mežsaimniecība un kooperācija
Latvijā kopš 2012. gada nodibināti 7 mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvi, aktīvi darbojas 3.
Kooperatīvā sabiedrība «Mežsaimnieks» Alsungā reģistrēta 2012. gadā ar 15 biedriem.
Patlaban «Mežsaimniekam» ir 53 biedri Kurzemes novados.
Kooperatīva dalībnieku vidējā īpašumu platība ir 10 – 20 ha, mazākā ir 1,3 ha, lielākā – virs 500 ha.
Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 170 tūkst. eiro, šogad prognozējams ap 1 milj. eiro.
Mežizstrādē un kopšanā pastāvīgi nodarbināti ap 25 cilvēki, administrācija – 4 darbinieki.
Iestāšanās maksa: 70 eiro, dalības maksa par 1 ha – 5,68 eiro.
Saimnieciskās darbības maksa: 4 – 7% no ieņēmuma.
Latvijā meži aizņem 52% valsts teritorijas. Vairāk mežu Eiropā ir Somijā – 66%, Zviedrijā – 64% un Slovēnijā – 62%.
Mežus sekmīgi apsaimnieko kooperatīvi Ziemeļvalstīs, attīstot arī kokapstrādi un eksportu, piemēram, «Sodra» un «Metsa».
Avoti: «Mežsaimnieks», Meža īpašnieku biedrība.
