Piektdienas, 13. novembra, vakarā Parīzē notikušie terorakti, kuros gājuši bojā 129 cilvēki un ap 300 ievainoti, satrauc arī mūsu novadu sabiedrību.
Daudzviet valsts svētku sarīkojumi nedēļas nogalē sākās ar klusuma brīdi, sociālajos tīklos cilvēki pauž līdzjūtību un solidaritāti ar frančiem, daži iecavnieki sestdien bijuši pie Francijas vēstniecības Rīgā, lai noliktu ziedus un iedegtu svecītes.
Vai tas ir karš?
Rotaslietu meistare iecavniece Ginta Zaumane «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Sestdienas rītā ziņās dzirdētais likās neticams. Traģiskās vēstis dienas gaitā uzzināju, strādājot darbnīcā Jelgavā. Nebija viegli turpināt ikdienas gaitas. Vakarā mājās meita pajautāja, kāpēc sociālajos tīklos cilvēki profiliem pievienojuši Francijas karoga krāsas. Kad pateicu, kas noticis, bērna reakcija bija asaras un jautājums: «Mamma, vai tas ir karš?» Pērnvasar bijām Parīzē, atmiņas ir tik skaistas, bet tagad attēlos redzams – dzīvā, pievilcīgā gaisotne ir pagalam. Man pašai ir bail, jo ar šo notikumu ir nedrošāk arī Latvijā un visā Eiropā. Valsts vadītājiem, atbildīgajiem dienestiem, arī pašvaldībām katru dienu jāstrādā, lai nosargātu mūsu mieru. Labi, ka Iecavā ir aktīvi zemessargi un jaunsargi, tas dod cerību, ka mūs var aizstāvēt kritiskā brīdī.»
Bauskas novada Mežotnes pagasta zemnieki Anita un Ziedonis Vismaņi savas izjūtas «Bauskas Dzīvei» atklāja pirms uzstāšanās ar ansambli Ceraukstes pusē un Strēlnieka kultūras centrā: «Teroristu mērķis ir destabilizēt situāciju Eiropā. Cilvēciski mums ir bail par savu un ģimenes drošību, taču jādomā, ka Latvija pagaidām aiz lielo, ekonomiski pievilcīgo valstu muguras ir lielākā drošībā. Mums ir bažas, ka teroristi mūsu valstī nonāks kopā ar bēgļiem. Kad skatāmies sižetus televīzijā, var atšķirt dažādus bēgļus. Vieni ir izmisuši, nomākti, var ticēt, ka cilvēki bēg no nāves un meklē patvērumu. Otra grupa ir jauni vīrieši ar pašpārliecinātu izturēšanos un nekaunīgiem žestiem, vairākiem tūkstošiem eiro kabatā. Viņos saskatām līdzību ar savu dēlu, kas ir profesionāls karavīrs – spēcīgs, trenēts. Viņi izmanto iespēju nokļūt Eiropā, bet vai tie patiešām ir bēgļi? Domājam, ka robežas ir jāslēdz un jāatjauno rūpīga kontrole. Parīzē notikušais aptumšo valsts svētku svinēšanu, taču mums jāturas kopā, lai nosargātu savu sabiedrību.»
Draudu risks Latvijā nav pieaudzis
Ārlietu ministrija vēsta, ka terora aktu tuvumā Parīzē atradušies vairāki Latvijas iedzīvotāji, bet līdz šim nav ziņu, ka būtu kāds cietis. Ja kādam ir bažas par Francijā esošu tuvinieku vai draugu, jāzvana pa konsulārā dežuranta tālruni 26337711.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdien sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi, pēc kuras žurnālistiem apliecināja – terorisma draudu risks Latvijā nav pieaudzis. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Latvijas Radio 1 sacīja, ka mūsu valsts drošības iestādes uztur kontaktus ar Francijas un pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu dienestiem, lai spētu operatīvi analizēt situāciju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādījis, ka nav darīts pietiekami gan ES, gan citviet pasaulē, lai cīnītos ar teroristisko grupējumu «Islāma valsts» un terorismu kopumā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka uzbrukums Parīzē apdraud Šengenas zonas turpmāku pastāvēšanu, jo situācija liek atjaunot drošības kontroli uz robežām.
Vairāki politiķi pauduši, ka notikušais ir uzbrukums Eiropas sabiedrības dzīvesveidam, vērtībām un mieram. Latvijas musulmaņu pārstāvji uzsver – teroristu mērķis ir diskreditēt šīs ticības kopienas un sēt naidu starp cilvēkiem. Latvijas amatpersonas paudušas līdzjūtību Francijas tautai.
