Iecavas novada biedrības «Liepas» rīkotā vecāku sarunu cikla dalībnieces ar spēli «Es braucu uz jūru» darbdienas vakarā atraisīja nodarbības vadītāja Solvita Lazdiņa. Pēc tam viņa tikpat aizrautīgi iesaistīja dāmas smagās tēmas par jauniešu atkarībām apspriešanā.
Globāli vai personiski
Ģimenes mātes sadalījās grupās atkarībā no pašu vērtējuma par problēmas smagumu skalā no 1 līdz 6. Kā īpaši nopietnu ar 5 – 6 situāciju vērtēja teju desmit sievietes, kas to apsver sabiedrības kopējā kontekstā, norādot – jaunieši sliktos ieradumus pārņem no vecākiem un cits no cita, rodas jauni atkarību veidi, piemēram, datorspēles, augu maisījumi, dzer un smēķē pat sākumskolas audzēkņi. Pārējās dalībnieces situāciju vērtēja kā mazāk smagu ar 3 – 4, analizējot to no savas ģimenes un paziņu loka skatpunkta, tomēr atzīstot – problēmas jārisina un jāskaidro, lai mazāk cilvēku nokļūtu atkarībā.
Solvita pēc iecavnieču jautājumiem skaidroja, ka par atkarību nav uzskatāma ne pastāvīga ūdens dzeršana, ne darbu atlikšana, lai palasītu labu grāmatu, kafijas vai tējas krūzes iztukšošana rīta agrumā. Speciālisti vērtē, ka atkarību pēdējā laikā izraisa arī sports, kas ģenerē organismā tā dēvēto laimes hormonu. «Ir gan profesionāli sportisti, gan rīta skrējēji, kas bez regulārām nodarbībām ir neciešami, neapmierināti,» jaunākos secinājumus atklāj S. Lazdiņa. «Mediķi šādos gadījumos piedāvā risinājumus, kā dozēt nodarbības, lai kontrolētu organismu.»
Ģenētiski noteikts
Solvita Lazdiņa ir pedagoģe un profesionāla izziņas nodarbību vadītāja, sadarbojas ar organizāciju «Papardes zieds», apguvusi jaunas metodes ārvalstīs. Viņa nodarbības par atkarību profilaksi vada dažāda vecuma auditorijās, māk saprotami runāt gan ar bērnudārzniekiem, gan senioriem. Viņa pavēstīja – biologi pārliecināti, ka atkarības izveidošanās iespēja cilvēkiem ir ģenētiski noteikta ar smadzeņu uzbūvi. «Atkarības pakāpē nevaram nonākt visi, un tas ir gan mierinājums, gan brīdinājums uzmanīties,» secina Solvita. Viņa piekrita iecavnieču paustajam, ka ziemeļu klimata cilvēkiem vairāk baudu izraisošu vielu liek lietot pusgads pustumsas, taču piebilda – pret to jāmeklē vairāk nekaitīgu nodarbību, kas ļauj justies laimīgiem.
Aizpildot «laimīgo» nodarbju iedaļas nosacītā «dzīves ritenī», atklājās, ka iecavniecēm ir daudz kopīga. Viņas labsajūtai peld, bauda vannu, romantiskas vakariņas restorānā, «iekrīt» labā grāmatā vai filmā, pastaigājas un kopj dārzu, glauda kaķi vai spēlējas ar suni, dara smalkus darbiņus ar rokām, visas komunicē ar ģimeni un draugiem. «Tie ir ieradumi, ko bērni iemācās no mums. Ja tie ir vērtīgi, saturīgi, skaisti, bērni tos pārņem,» ģimenes piemēra ietekmi skaidro eksperte.
«Visi dara tā»
Pusaudžu vecumā un agrīnajā jaunībā apkārtējai videi un sabiedrībai ir liela ietekme. Solvita ar piemēriem no pašas bērnu audzināšanas pieredzes kliedēja mītus par atkarības veidošanos un ieteica, kā ģimenē izvairīties no riska. «Princips «Visi dara tā» jauniešu vidū ir ļoti ietekmīgs. Piektdienas vakara ballītē klubā viņi noteikti iedzer, uzsmēķē, tomēr sarunā saka – es nesmēķēju, tikai kopā ar citiem! Ir riskanti jauniešu auditorijā klāstīt, ka heroīns atkarību izraisa lēnāk nekā parastu cigarešu smēķēšana, jo viņi to gribēs pārbaudīt. Mīts ir arī tas, ka mūsdienu jaunieši nedomā par veselību.»
Ekspertes secinājumu apstiprināja Iecavas vidusskolas pedagoģe Iveta Cera, atklājot – patlaban vidusskolā daudzi jaunieši ēd veselīgu uzturu, pirmās alkohola «izturības pārbaudes» pamatskolas vecumā kopīgos sarīkojumos vairs nav tik populāras kā vēl pirms gadiem pieciem.
Pētījumā mērķa grupās noskaidrots, ka vislabāk atkarības riskus izprot un no tiem izvairās jaunieši, kam tiek mācītas vispusīgas dzīves prasmes – spēja saredzēt problēmu un to risināt, novērtēt situāciju un atbilstīgi rīkoties. Mazāks risks iekrist atkarībā ir bērniem, kam sniedz vispusīgu, neitrālu informāciju vai nestāsta neko, bet lielākais risks – tiem, kurus biedē. «Ja cilvēkam nemitīgi stāsta, cik kaut kas ir slikts, viņam noteikti radīsies vēlme to pārbaudīt,» stāsta Solvita.
Pārsteidzošā «virsotne»
Statistika rāda, ka alkohola lietošanā mūsdienu civilizētais cilvēks «virsotni» sasniedz vecumā no 20 līdz 30 gadiem, un mazāks risks iekrist zaļā pūķa valgā ir tiem, kuri dziru pagaršo vēlāk. Daži nodarbības dalībnieki par to bija pārsteigti, taču kopā nācās secināt – šajā posmā cilvēks nobriest, viņam parādās skaidri mērķi, pirmais darbs, attiecības, un tas liek sakārtot vērtības.
Solvita pēc pašas pieredzes iesaka – vecākiem jāuzticas bērniem, taču jābūt sasniedzamiem, ja ballīšu gaitās jaunietim rodas kāda problēma. Viņa iesaka nepārspīlēt ar kontroli, taču likumam par atgriešanos mājās noteiktā laikā vai netraucētu saziņu, ja gadās kavēties, ģimenē jābūt neapšaubāmam. Atbildība par savu rīcību ir viens no stimuliem neiekrist riskantās nodarbēs, secināja mātes. Iecavnieces papildināja pausto ar ieteikumiem savākt kontaktus no bērnu draugiem un viņu ģimenēm, uzturēt sakarus jauniešu kopīgo gaitu laikā, plašākos sarīkojumos deleģēt pilngadīga brāļa vai māsas klātbūtni.
Vairākas mātes atzina, ka nācies ar auto doties pakaļ pārāk «sagurušai» atvasei, kas pārvērtējusi savu ballēšanās spēju. Kā ar Solvitas padomu vienojās sarunas dalībnieces, galvenais, lai bērni ģimenē justos saprasti, mīlēti, pasargāti, lai vecāki ar viņiem mierīgu sarunu risinātu arī tad, kad gadījušies nedarbi. «Bērniem jāzina, ka vecāki nāks talkā vienmēr, tad arī jaunieši iemācās rūpēties par sevi un citiem,» pārliecinātas iecavnieces.
Gudras paaudzes
Noslēguma kopsavilkumā nodarbības dalībnieki bija vienoti secinājumā, ka atkarību izraisošās situācijas var būt dažādas, tāpēc jāieklausās savos bērnos un līdzcilvēkos. Daža māte bija gaidījusi tiešākus padomus, kā rīkoties aizdomīgā situācijā, tomēr vairākums pauda gandarījumu, ka izdevusies tik dzīva un bagāta viedokļu apmaiņa. Sarunā par atkarības riskiem trešdien, 4. novembrī, «Liepu» telpās Iecavas kultūras namā piedalījās teju 20 vecāki, viņu vidū vairākumā mātes un viens tēvs. Starp dalībniecēm bija gan pusaudžu mātes, gan mazu bērnu un topošās māmiņas.
Pēc sarunas S. Lazdiņa «Bauskas Dzīvei» atzina, ka iecavnieces pārsteigušas ar izcilu spēju iedziļināties tematā, analizēt situācijas, rast risinājumu. «Aktīvās diskusijas dēļ mainīju nodarbības scenāriju, jo ne visur cilvēki ir tik gatavi apspriest problēmas un atklāt savu pieredzi,» pauž S. Lazdiņa.
«Liepu» vadītāja Beāta Bundule pauda gandarījumu par vecāku aktivitāti un gudrību, kas liecinot – iecavnieku ģimenēs aug mīlēti un domājoši bērni. Viņa informē, ka biedrības rīkotajā sarunu ciklā «Veseli vecāki – veseli bērni» paredzētas vēl divas nodarbības. 25. novembrī vecāki varēs izzināt drošu interneta lietošanu, 9. decembrī iecerēta saruna par seksualitāti un attiecībām.
UZZIŅAI
Atkarību izraisošo vielu un nodarbju ietekmes pakāpes
Lietošana baudai – cilvēks reizumis izbauda alkohola, tabakas, kafijas, tējas, šokolādes u. c. izraisīto ietekmi.
Regulāra lietošana – vīna glāze vai alus pudele pēc darbdienas, kad lietošanas biežums mainās atkarībā no gadalaika, noguruma pakāpes u. tml.
Pieradums – pastāvīga alkohola vai citas apreibinošas vielas lietošana, neatkarīgi no izjūtām un apstākļiem. Starpposms starp regulāru lietošanu un pieradumu ir iluzora stresa mazināšana.
Atkarība – lietošanas intensitāti diktē viela vai nodarbe.
