Medībās ar dzinējiem atļauts doties no 1. oktobra, bet ne visi steidza šo iespēju izmantot. Iemesls – drošība. Līdz oktobra beigām siltā laika dēļ kokos palikušās lapas apgrūtināja redzamību. Citviet arī garā zāle bija traucēklis, lai laikus pamanītu kādu mazāku dzīvnieku – lapsu vai cūciņu. Tiesa, katra medību kolektīva pārvaldītajā mežā situācija var atšķirties, tāpēc citi mednieki, izvērtējot visus apstākļus un ievērojot drošības noteikumus, devās medībās un no tām atgriezās ar ievērojamu guvumu.
Nesteidzas
Mednieku kluba «Bauskas zemgaļi» biedrs Māris Sīmanis stāsta, ka baušķenieki pirmo reizi medībās devušies pagājušajā nedēļā. Agrāk neesot bijis iespējams lielo «džungļu» dēļ. Loms visai pieticīgs – cūka un trīs buciņi. M. Sīmanis atzina, ka pirmās medības bijušas stipri neveiksmīgas – pievīlusi precizitāte. «Ja nošautu to, kas bija jānošauj, būtu lielisks dzinēju medību sākums. Kā par brīnumu, nevienam no kolēģiem neveicās. Nākamās «medības» būs šautuvē,» jokojot secina Māris. «Pat suņi mums noslinkoja. Zāle bija gara, un četrkājainajiem draugiem šie apstākļi krietni apgrūtināja darba pienākumu veikšanu. Arī pārtraukums bijis gana garš – vismaz pāris mēnešu.» Māris atklāj, ka bieži «Bauskas zemgaļu» kolektīvs medībās nebrauks. «Pēc sentēvu ieteikumiem, no viena medību kolektīva apgabala medībās ieteicams doties divas reizes sezonā. Mēs piekopsim dzīvniekus saudzējošu režīmu. Mūsu pārraudzītajā teritorijā kustoņu nav ļoti daudz,» skaidro M. Sīmanis.
Iecavniekiem otrās medības ar dzinējiem bijušas pagājušajā nedēļā. Mednieku kluba «Zirnieki» vadītājs Ēriks Upelnieks prognozē labu medību gadu: «Dzīvnieki mums ir. Laiks viņiem labvēlīgs, jābūt labam gadam. Pēdējo medību laikā nošāvām kuili, bulli, pāris cūku un buciņu. Nesteidzāmies. Zāle bija gara, mazos dzīvniekus šādos apstākļos būtu bijis grūti pamanīt.»
Labi rezultāti
Vecumnieku novada Bārbeles pagasta mednieku kluba «Gaismas» vadītājs Guntars Barens ar biedriem medībās iet jau no oktobra sākuma. Trāpījušies «lielie» jeb aļņi. «Sezona iesākusies labi. Ir nomedīti aļņi, brieži un cūkas. Dzīvnieku mežos gana. Mūsu kontrolē ir vietas, kurās uzturas daudz aļņu, bet tur mēs nelienam. Saudzējam meža iemītniekus,» stāsta G. Barens.
Aigars Starodubcevs, mednieku kolektīva «Irši» vadītājs, stāsta, ka apvienotais Jaunsaules-Skaistkalnes kolektīvs medībās dodas nesteidzīgi. «Lai arī medīt sākām oktobra sākumā, nākamā reize bija tikai oktobra beigās. Nekur nesteidzamies. Medījam procesa pēc, ne gaļas dēļ, tāpēc tikšanās ar biedriem jau vien ir patīkams notikums,» atklāj mednieks. Viņš pastāstīja, ka medīti brieži un aļņi, bet ar cūku šaušanu neveicies. «Mums nav kārtīgu suņu,» smejot noteic Aigars, «vajag gudrākus, slinki palikuši.» Apvienotais mednieku kolektīvs cenšas saudzēt mežu. «Pārāk bieži nemedījam. Lai arī sezona solās būt laba un dzīvnieku ir daudz, katru nedēļu nešausim,» tā A. Starodubcevs.
Bauskas novada Vecsaules pagasta mednieku klubs «Vecsaule» ar Ivaru Brazauski komandā medībās iet no oktobra sākuma. «Medības bija veiksmīgas. Jau pirmajās šaušanas reizēs nomedījām alni, arī turpmāk lielo dzīvnieku bija gana daudz. Pagadījās arī cūkas,» stāsta mednieks. Vecsauliešu klubā medībās brauc ap 20 cilvēku liela komanda.
Tuvojas limitam
Rundāles novada kluba «Rundāle» mednieki medībās gājuši divreiz. Pēdējo reizi – pagājušajā nedēļā. Guvumu sarakstā piecas cūkas un divi buki. Kluba biedrs Aivars Barkovskis pastāstīja, ka meža iemītnieku ir daudz un šaujamo dzīvnieku limits jau tikpat kā sasniegts. «Lielāko daļu darbu jau paveicām pavasarī. Palikusi tikai viena cūciņa – 20 mums bija, paņēmām vēl desmit klāt. Pēdējo reizi nošāvām arī alni,» stāsta Aivars.
Bauskas novada «Codes bebru» kolektīva dalībnieks Matīss Štāls atklāja, ka viņš medībās ar dzinējiem savai kucei Limai piestiprina sistēmu, kura uzrāda, kur suns atrodas, cik lielu attālumu veicis. Tā fiksē pat brīdi, kad četrkājainais draugs ierejas. «Mūsu kolektīvā ar suņiem nav nekādu problēmu. Izmantoju ierīci, lai sekotu līdzi Limas gaitām. Ir interesanti pavērot, kādā trajektorijā suns pārvietojas pa mežu, cik lielus un kādus lokus tas met ap sajusto dzīvnieku un cik bieži suns skrien pa vienu un to pašu ceļu,» iespaidos dalās Matīss. «Codes bebri» medī jau no oktobra sākuma. Trāpījušies gan aļņi, gan brieži. Tāpat kā kolēģiem, arī «Codes bebriem» nesokas ar cūku medīšanu.
Pagarina termiņu
Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvji informē, ka medniekiem saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību pastiprināti jāievēro biodrošības prasības. Lai arī medības ar dzinējiem vai traucēšanu mūsu četros novados – Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles – nav ierobežotas, VMD pārstāvji medniekus aicina ievērot biodrošību.
Medības ar dzinējiem vai traucēšanu atļauts organizēt, ja medību vadītājs nodrošina Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktās prasības, savukārt medību tiesību lietotājs ne mazāk kā trīs darbdienas pirms plānotajām medībām tās piesaka virsmežniecībā. Biodrošība paredz, ka aizliegts atstāt mežā medījumu blakusproduktus – dzīvnieku iekšējos orgānus, ādu u. c., tie jāsadedzina, jāaprok vai jāievieto speciāli tam paredzētos konteineros.
Lai nodrošinātu Latvijas mežacūku populācijas blīvuma samazināšanu, ņemot vērā ĀCM draudus un izplatīšanās riskus, medību platībās, kurās ir atļautas medības ar dzinējiem vai traucēšanu, mežacūku medību termiņš ir pagarināts līdz 1. martam (iepriekš – līdz
1. februārim).
