Dažādu iemeslu dēļ atrodos aprūpes pansionātā «Derpele». Domās dāvinu košu puķu pušķi ļoti patīkamiem cilvēkiem, kuri rūpējas par mums, pansionāta iemītniekiem. Sevišķi labus vārdus vēlos teikt par Ainu un Aleksandru, kuri man palīdz nokāpt pa trepēm, lai varētu iziet ārā. Veltījums viņiem un citiem jaukajiem pansionāta darbiniekiem – ainiņa no mūsu ikdienas:
Pie pansionāta ir skaista vieta, tur septiņi bērzi un ziedoša pļava, tur soliņi zem baltajiem bērziem, apsēsties var, kad vien tīk.
Kad Aina man palīdz nokāpt pa trepēm, ar staiguli viegli pastaigāt varu pa taciņu gar ziedošo pļavu. Apsēžos senioru bariņā klusi, stāstām, kā katram ir gājis. Pienāk Aleksis laipns un mīļi sarunājas.
