75 gadu jubileju svin Broņislava Cine.
Baušķeniece Broņislava Cine ir ceturtdienas bērns, kam svarīgi laba darba rezultāti un panākumi, dzimusi Svaru zīmē, un tas devis cīņas sparu. Laimes māte apveltījusi gaviļnieci ar gudru galvu un labu veselību. Jau kopš bērna kājas savu raksturu Broņislava izkopusi un pilnveidojusi.
Dabas meita
Broņislavas saknes ir Latgalē. Daļu mūža nodzīvojusi dzimtajā Rēzeknes novada Feimaņu ciemā. Jaunības laiks nav bijis viegls. Kā jau daudzi pēckara gados, ģimene dzīvojusi trūcīgi. Mamma mājsaimniece rūpējusies par siltu pavardu, tēvs bijis amatnieks. Viņš iemācījis meitenei mīlēt fizisku darbu. Sešu bērnu ģimenē Broņislava bijusi vecākā atvase un ieņēmusi «vadošo lomu» blakus vecākiem. Trīs brāļi un divas māsas viņu respektējuši.
Vecāku celtā ģimenes māja atradusies purva ielokā. Ogas, sēnes un citas dabas veltes bija meitenes «paradīze», kas deva iespēju nopelnīt. Broņislava pati pirka drēbes, grāmatas un rūpējās par iztiku. Ar tēva iemācīto – vezumu kraušanu, linu plūkšanu, graudu tīrīšanu – Broņislava varējusi «paspīdēt» arī talkās studiju gados. Neviens cits ko tādu nav mācējis.
Ģimenes tradīcijas
Dzīves laikā Broņislavai bijuši trīs uzvārdi, viņa ir divas reizes precējusies. Abi vīri gan jau citā saulē. Viņai ir divas meitas Aija un Ilga, trīs mazbērni – Ieva, Anete un Raivis, kā arī jau trīs mazmazbērni – Santa, Henrijs un Lauma. Znots Ainars un maz-znotiņi – Jancis un Dainars.
Dzimtā cienīta ir pedagoga profesija. Broņislava 42 darba gadus pavadījusi skolā, 35 no tiem vadošā amatā. Skolotājas profesiju mantojušas arī meita Aija un mazmeita Anete.
Ķīmiju, bioloģiju un pēcāk ģeogrāfiju Broņislava sākusi mācīt Ilzeskalna skolā Rēzeknes novadā. Taču pēdējos darba gados audzēkņu skaits strauji krities. Būdama jau skolas direktores amatā, Broņislava lūgusi pārcelt viņu uz citu mācību iestādi. Bijuši piedāvājumi no Cesvaines, Baldones, Aizkraukles un Bauskas. 1978. gadā Broņislava pievienojusies Codes pamatskolas kolektīvam.
Tolaik viņa izjutusi lielu kontrastu. Pierastā latgaliešu vaļsirdīguma vietā bija jāpierod pie zemgaliešu bravūrīguma, uzstājības
un patmīlības. Ilgs laiks pagājis, tomēr ar kolēģiem abās skolās Broņislavai paveicies. Līdztekus vadošajiem amatiem viņa atradusi laiku darboties amatierkopās un ieviesusi jaunas tradīcijas. Īpaši ar to slavena bijusi Latgalē, organizējot kapu svētkus, izvadīšanu, bērnu kristīšanu un laulību ceremonijas. Vēl aizvien uzrodas kāds, kas mīļi palūdz novadīt nozīmīgu notikumu.
Broņislava atceras padomju laikus, kad pedagogiem bijis vairāk priekšrocību – piešķirts dzīvoklis, apmaksāti komunālie izdevumi un pat telefona sarunas. Redzesloka paplašināšanas un draudzības nolūkos apceļota Igaunija, Lietuva, Moldāvija, Maskava, Ukraina, Baltkrievija un citas vietas.
Par darbu Broņislava Cine saņēmusi ne mazums apbalvojumu: «Teicamnieks izglītības darbā», «Darba veterāns», «Ilggadējs izglītības darbinieks», medaļas par radošu darbu, kā arī ļoti daudz prēmiju.
Azarts nav zudis
Broņislavas dzīvesspars nav noplacis, arī 75 gadus sasniedzot. Desmitiem gadu viņa pildījusi mājas vecākās pienākumus, vēl tagad šad tad palīdz apkārtnes labiekārtošanā. Pedagoģes prasmes jubilāre izmanto, mācībās palīdzot sētas bērniem. Pat vidusskolēni nākot pēc padoma mājas darbu pildīšanā un eseju rakstīšanā.
Aizraujošākais hobijs ir krustvārdu mīklas un pārdomu vēstuļu sūtīšana preses izdevumiem. Jubilāre tikusi pie noderīgām balvām. Pērn laimējusi lidojumu pār Latviju vairāku simtu latu vērtībā, ko atdāvinājusi bērniem. Saglabājusies tradīcija apciemot Latgali, Aglonu, uz kurieni pēdējā darba gadā ekskursijā aizvedusi skolas labiniekus. Apskatījuši Broņislavas jaunības takas Mākoņkalnā, Sauleskalnā, Rāznas ezera apvidū un nakšņojuši Feimaņu ezera krastā.
